8
Estratejia Parseria País: Timor-Leste, Tinan 2010–2015 AVALIASAUN SETÓR (SUMÁRIU): EDUKASAUN Mapa Dalan iha Setór ne’e 1. Dezempeñu, Problema no Oportunidade sira iha Setór ne’e 1. Iha tiha melloramentu jerál ne’ebé signifikativu iha dezempeñu ba setór edukasaun. Indikadór xave iha edukasaun primáriu nian hatudu progresu ba objetivu internu prioridade governu nian ba setór ne’e no Objetivu Dezenvolvimentu Miléniu. Progresu ne’e nu’udar rezultadu husi lideransa ne’ebé governu fó hala’o ona, ne’ebé bele haree ba apoiu infraestrutura no dezenvolvimentu kapasidade ne’ebé governu presta ona ho apoiu parseirus dezenvolvimentu sira-nian. Pontus importante sira inklui reabilitasaun ne’ebé halo ona ba eskola barak no sala-de-aula sira no rezultadu ne’e sa’e iha partisipasaun eskola primária. 2. Iha progresu, maibé, progresu ne’e neineik liu duké hakarak iha área balu, mak hanesan (i) hadi’a númeru sira grupu ne’ebé kontinua moris ba Klase 9 (9. Ano); (ii) hadi’a númeru sira tranzisaun nian husi edukasaun báziku ba sekundáriu; no (iii) hadi’a tranzisaun husi eskola ba servisu, no husi eskola ba postu edukasaun eskolár no formasaun. Sei iha nafatin lakuna iha provizaun, evidente liu mak sistema formál ba edukasaun téknika no formasaun profisionál (ETFP), ne’ebé prontu hodi presta servisu, graduadu sira presiza liuhusi merkadu traballadór formál. Kestaun sira ekuidade, asesu no partisipasaun, kualidade edukasaun, no kapasidade jestaun nian ne’ebé edukasaun tomak enfrenta. a. Edukasaun Báziku (Klase 1–9) 3. Harii tan eskola iha área rurál sira nu’udar nesesidade prinsipál ba nivel eskola primária. Reabilitasaun ne’e kontribui tiha ona ba eskola primária sira, maibé sei iha labarik barak loos mak presiza la’o dook tebes hodi to’o ba eskola, ne’e halo partisipasaun la insentivu. Iha kazu barak, eskola sira nakonu liu, ne’e mós akontese iha área rurál sira, no susar tanba laiha mobiliáriu, asesu ba sirkulasaun bee, no saneamentu ne’ebé ketaketak—labarik-feto oan sira- nia atendénsia la insentivu liu. Labarik sira barak liu mós sai impaktu ba kualidade ho eskola balu hamosu fali modelu hanorin klase barak, no sira seluk fahe oráriu eskola loron nian ba eskola dala-rua, ho nune’e bele haree hanesan hamenus oras hanorin nian ba aula sira-ne’e. 4. Iha tiha ona númeru partisipasaun eskola primária nian ne’ebé sa’e maka’as, iha númeru totál no númeru ativu, no agora konsentra ba atu mantein alunu sira iha eskola. Dadus kona-ba númeru sira-ne’ebé kontinua moris/rejista la disponivel, maibé evidénsia anedotál hatudu númeru sira-ne’ebé kontinua moris/rejista ne’e menus, reflete kestaun barak kona-ba kualidade aprendizajen nian, hanesan mós insidénsia pobreza no liga ba asuntus saúde nian. 5. Governu prepara tiha ona rekursus ne’ebé bele konsidera ba formasaun língua nian no kontinua hala’o nafatin ida-ne’e ho apoiu husi governu sira Brazíl no Portugál. Portugés no Tetun nu’udar lian ofisiál sira, maibé, agora, Portugés mak instrumentu instrusaun (edukasaun) nian. Ema barak liu mak ko’alia Tetun (populasaun pursentu 80%) mak lian ordináriu ba komunikasaun orál. Lian-Portugés ne’e introdús tiha iha eskola sira nu’udar matéria aprendizajen ne’ebé fazeadu tuir klase hotu-hotu iha tinan 2006; hatoman an ho lian-Portugés ne’e, moris entre labarik sira, tanba sira-nia fiar hodi ko’alia lian ne’e. Sensus populasaun no uma tinan 2010 nian relata tiha katak populasaun pursentu 53% ho idade tinan 15 ba leten, bele

Estratejia Parseria País: Timor-Leste, tinan 2011-2015 ... · PDF fileEstratejia Parseria País: Timor-Leste, Tinan 2010–2015 AVALIASAUN SETÓR (SUMÁRIU): EDUKASAUN Mapa Dalan

Embed Size (px)

Citation preview

Page 1: Estratejia Parseria País: Timor-Leste, tinan 2011-2015 ... · PDF fileEstratejia Parseria País: Timor-Leste, Tinan 2010–2015 AVALIASAUN SETÓR (SUMÁRIU): EDUKASAUN Mapa Dalan

Estratejia Parseria País: Timor-Leste, Tinan 2010–2015

AVALIASAUN SETÓR (SUMÁRIU): EDUKASAUN

Mapa Dalan iha Setór ne’e

1. Dezempeñu, Problema no Oportunidade sira iha Setór ne’e 1. Iha tiha melloramentu jerál ne’ebé signifikativu iha dezempeñu ba setór edukasaun. Indikadór xave iha edukasaun primáriu nian hatudu progresu ba objetivu internu prioridade governu nian ba setór ne’e no Objetivu Dezenvolvimentu Miléniu. Progresu ne’e nu’udar rezultadu husi lideransa ne’ebé governu fó hala’o ona, ne’ebé bele haree ba apoiu infraestrutura no dezenvolvimentu kapasidade ne’ebé governu presta ona ho apoiu parseirus dezenvolvimentu sira-nian. Pontus importante sira inklui reabilitasaun ne’ebé halo ona ba eskola barak no sala-de-aula sira no rezultadu ne’e sa’e iha partisipasaun eskola primária. 2. Iha progresu, maibé, progresu ne’e neineik liu duké hakarak iha área balu, mak hanesan (i) hadi’a númeru sira grupu ne’ebé kontinua moris ba Klase 9 (9. Ano); (ii) hadi’a númeru sira tranzisaun nian husi edukasaun báziku ba sekundáriu; no (iii) hadi’a tranzisaun husi eskola ba servisu, no husi eskola ba postu edukasaun eskolár no formasaun. Sei iha nafatin lakuna iha provizaun, evidente liu mak sistema formál ba edukasaun téknika no formasaun profisionál (ETFP), ne’ebé prontu hodi presta servisu, graduadu sira presiza liuhusi merkadu traballadór formál. Kestaun sira ekuidade, asesu no partisipasaun, kualidade edukasaun, no kapasidade jestaun nian ne’ebé edukasaun tomak enfrenta.

a. Edukasaun Báziku (Klase 1–9) 3. Harii tan eskola iha área rurál sira nu’udar nesesidade prinsipál ba nivel eskola primária. Reabilitasaun ne’e kontribui tiha ona ba eskola primária sira, maibé sei iha labarik barak loos mak presiza la’o dook tebes hodi to’o ba eskola, ne’e halo partisipasaun la insentivu. Iha kazu barak, eskola sira nakonu liu, ne’e mós akontese iha área rurál sira, no susar tanba laiha mobiliáriu, asesu ba sirkulasaun bee, no saneamentu ne’ebé ketaketak—labarik-feto oan sira-nia atendénsia la insentivu liu. Labarik sira barak liu mós sai impaktu ba kualidade ho eskola balu hamosu fali modelu hanorin klase barak, no sira seluk fahe oráriu eskola loron nian ba eskola dala-rua, ho nune’e bele haree hanesan hamenus oras hanorin nian ba aula sira-ne’e. 4. Iha tiha ona númeru partisipasaun eskola primária nian ne’ebé sa’e maka’as, iha númeru totál no númeru ativu, no agora konsentra ba atu mantein alunu sira iha eskola. Dadus kona-ba númeru sira-ne’ebé kontinua moris/rejista la disponivel, maibé evidénsia anedotál hatudu númeru sira-ne’ebé kontinua moris/rejista ne’e menus, reflete kestaun barak kona-ba kualidade aprendizajen nian, hanesan mós insidénsia pobreza no liga ba asuntus saúde nian. 5. Governu prepara tiha ona rekursus ne’ebé bele konsidera ba formasaun língua nian no kontinua hala’o nafatin ida-ne’e ho apoiu husi governu sira Brazíl no Portugál. Portugés no Tetun nu’udar lian ofisiál sira, maibé, agora, Portugés mak instrumentu instrusaun (edukasaun) nian. Ema barak liu mak ko’alia Tetun (populasaun pursentu 80%) mak lian ordináriu ba komunikasaun orál. Lian-Portugés ne’e introdús tiha iha eskola sira nu’udar matéria aprendizajen ne’ebé fazeadu tuir klase hotu-hotu iha tinan 2006; hatoman an ho lian-Portugés ne’e, moris entre labarik sira, tanba sira-nia fiar hodi ko’alia lian ne’e. Sensus populasaun no uma tinan 2010 nian relata tiha katak populasaun pursentu 53% ho idade tinan 15 ba leten, bele

Page 2: Estratejia Parseria País: Timor-Leste, tinan 2011-2015 ... · PDF fileEstratejia Parseria País: Timor-Leste, Tinan 2010–2015 AVALIASAUN SETÓR (SUMÁRIU): EDUKASAUN Mapa Dalan

2

ko’alia, lee, no mós hakerek iha Tetun. Númeru ne’ebé korresponde ba Portugés iha pursentu 24%, ba Bahasa Indonesia iha pursentu 36%, no ba Inglés iha pursentu 12%.1

b. Edukasaun Sekundáriu 6. Kualidade no relevánsia nu’udar dezafiu boot liu iha edukasaun sekundáriu. Kurríkulu nu’udar “pezu matéria.” Hanorin (ensinamentu) ne’e ninia konteúdu sentradu tebes, maibé mudansa ida iha konsentrasaun ba rezultadu kognitivu sira-ne’ebé jenériku iha nivel ne’ebé aas (mak hanesan razaun no solusaun ba problema) hahú atu hala’o daudaun. Profesór sira presiza apoiu hodi aumenta kualidade ba aprosimasaun sira aprendizajen foun nian no rekursus liuhusi publikasaun, formasaun iha servisu sistémiku. 7. Relevánsia mós nu’udar kestaun boot iha kurríkulu edukasaun sekundáriu. Haree ha númeru graduadu sira eskola sekundáriu, sé mak la kontinua ba edukasaun superiór, ministériu rekoñese nesesidade ba kurríkulu sira-ne’ebé ne’e konsentra ba prepara estudante sira atu prontu ba servisu. Laiha graduadu sira-ne’ebé preparadu ba servisu, entre sira sei sai keixa ne’ebé sempre ko’alia no maka’as husi empregadór sira-ne’ebé buka atu rekruta iha nivel ida-ne’e. Iha rekizitu urjente mós ba karreira tékniku profisionál orientadór iha eskola sekundáriu sira.

c. Edukasaun Téknuka no Formasaun Profisionál 8. Governu rekoñese katak forsa laborál ida ne’ebé iha kapasidade no adaptivu, ne’e importante tebes ba kontinuasaun kreximentu ekonómiku no implementasaun ne’ebé susesu ba inisiativu dezenvolvimentu oioin lubuk ida. Sistema edukasaun ida ne’ebé fó atensaun ba rekizitu sira formasaun profisionál nivel médiu nian iha ekonomia formál sai sentru ba estratejia dezenvolvimentu rekursus umanus tomak. Maibé, kompeténsia profisionál nivel médiu nian la to’o no iha kazu barak só bele hetan husi importa traballadór estranjeiru ho kompeténsia profisionál. Iha tempu hanesan, produtu formasaun profisionál nian limitadu tebetebes, ho maioria fornesedór formasaun sira (kér iha setór ka setór privadu) kompleta tan hodi fó atensaun ba nesesidade abilidade vida moris nian iha setór informál. Públikamente, ne’e nu’udar rezultadu falta fundus hodi investe iha formasaun infraestrutura nian, no asosia tiha kapasidade no dezenvolve sistema hodi hatán ba nesesidade abilidade merkadu traballu formál. Ne’e mós tanba uluk laiha padraun abilidade nian ne’ebé defini ona ho klaru, dezenvolve no aprova tiha husi indústria no esplika tiha iha enkuadramentu kualifikasaun nasionál ida, ne’ebé fó konfiansa entre empregadór sira no formandu sira hanesan ne’e. 9. ETFP iha sentru interasaun entre edukasaun, formasaun, no merkadu traballu. Dezafiu sira iha sub setór ne’e barak no kompleksu. Relevánsia mak dezafiu prinsipál. Empregadór sira presiza no hakarak graduadu sira husi ETFP atu preparadu ba servisu iha sensu atitudinál ida no atu halo graduasaun ho kapasidade tekniku ne’ebé espesífiku ne’ebé apropria ho padraun servisu indústria ne’ebé relevante. Sistema ETFP ho rekursus limitadu no seidauk haree ba rekizitu sira-ne’e. Iha rekoñesimentu públiku ba falta kapasidade doméstika, laiha konkordánsia entre graduadu sira ETFP no nesesidade merkadu traballu nian, no implikasaun sosiál ne’ebé iha poténsia ba ema joven barak la hetan empregu ne’ebé loloos. Falta rekursus limita kapasidade atu apoia provizaun formasaun no hodi dezenvolve no opera sistema ida ho kualidade garantidu.

1 Diresaun Nasionál Estatístika no United Nations Population Fund. Tinan 2011. Sensus Populasaun no Uma tinan 2010. Relatóriu Suco. Volume 4. Dili (Fulan-Jullu).

Page 3: Estratejia Parseria País: Timor-Leste, tinan 2011-2015 ... · PDF fileEstratejia Parseria País: Timor-Leste, Tinan 2010–2015 AVALIASAUN SETÓR (SUMÁRIU): EDUKASAUN Mapa Dalan

3

10. Timor-Leste adota tiha ona modelu prátika di’ak liu ba ETFP. Ne’e ba padraun ho espesifikasaun orientadu ba merkadu, no programasaun bazeadu ba kapasidade no avaliasaun. Rezultadu resente inklui (i) estabelesimentu Institutu Nasionál ba Dezenvolvimentu Forsa Laborál tuir Sekretaria Formasaun Profisionál no Empregu (SEFOPE), hanesan ajénsia responsavel ba padraun profisionál; (ii) estabelesimentu Ajénsia Nasionál ba Avaliasaun Akadémiku no Akreditasaun iha Ministériu Edukasaun no Kultura (MEK) nia okos, hodi regula padraun akadémiku sira iha edukasaun superiór; (iii) aprovasaun ba enkuadramentu kualifikasaun nasionál iha fulan-Abríl, tinan 2011; no (iv) estabelesimentu sub komisaun indústria haat ho fó konsellu hodi defini no dezenvolve padraun kompeténsia no kualifikasaun sira iha sira-nia indústria laran rasik. Kriasaun resente ba Fundu Kapitál Umanu hamosu tiha pasu ida tan bá oin. 11. Maibé, sei iha buat barak atu halo, kualifikasaun 10 no sertifikadu tolu, ne’ebé durante ne’e rjista tiha ona ba nivel 1–2 iha enkuadramentu kualifikasaun nasionál nia laran. Agora, enkuadramentu kualifikasaun nasionál sira-ne’e hala’o hela no padraun kompeténsia lubuk ida sei disponivel, SEFOPE fó fali ona atensaun atu halo klasifikasaun ba fornesedór formasaun sira-ne’ebé mak iha kapasidade atu fornese abilidade sira iha nivel kualifikasaun 1–4 tanba kontraria ho fornesedór formasaun sira-ne’ebé mak oferese de’it abilidade vida moris nian.

d. Edukasaun Superiór 12. Edukasaun superior enfrenta dezafiu hanesan ho ETFP. MEK rekoñese nesesidade ho presaun atu dezenvolve edukasaun tersiáriu ba sanak rua ka postu edukasaun eskolár no sistema formasaun liuhusi kria dalan alternativu ida ba oferta sira universidade tradisionál nian ne’ebé agora iha. Iha país barak, ida-ne’e dala barak refere tiha ba hanesan edukasaun tékniku no formasaun, no resentemente hanesan alternative ida ba sistema tersiáriu. Bázikamente, ne’e mak MEK sei hala’o ein termus rekursus, sistema no dezenvolvimentu institusionál, no rekizitu sira dezenvolvimentu kapasidade ne’ebé sei prodús, maibé nesesidade ne’e aparente no, iha vizaun parseirus dezenvolvimentu sira no setór korporativu, apoiu importante.

2. Estratejia Setór Governu 13. Ho finalizasaun ba Planu Estratéjiku Edukasaun Nasionál, tinan 2010–2030 husi MEK, oportunidade foun sira mosu tiha ona ba reforma ne’ebé koerente no sistemátiku. Planu dezenvolve tiha ona esplikasaun ne’ebé determina indikadór xave no alvu sira hodi monitoriza no avalia edukasaun pré eskolár ba labarik sira, edukasaun báziku, no edukasaun sekundáriu. Presiza iha elaborasaun liután ba setór edukasaun superiór. Sira-ne’e balu la’o daudaun, purezemplu, dezenvolvimentu no diseminasaun ezbosu planu implementasaun ba estabelesimentu sistema postu eskolár ba edukasaun tékniku superiór no rasionalizasaun kontínua ba instituisaun tersiáriu sira. 14. SEFOPE prepara hela Planu Estratéjiku ida ba ETFP, tinan 2011–2115 hodi dezeña dezenvolvimentu sistema formál ida ba formasaun profisionál postu sekundáriu. Bazeadu ba padraun kompeténsia báziku no nivel médiu (nivel 1–4) ne’ebé identifika tiha ona, espesífikamente nomeadu husi komisaun sira indústria nian no hetan aprovasaun iha enkuadramentu kualifikasaun nasionál nia laran, objetivu mak atu prepara joven hotu-hotu ne’ebé la eskola ho oportunidade atu avansa bá oin liuhusi dalan sira servisu nian, hodi hetan asesu ba programa formasaun sira-ne’ebé relevante no liuhusi sertifikadu ne’ebé nasionalmente rekoñesidu iha etapa hotu-hotu. SEFOPE iha planu atu introdús programa baze lubuk ida hodi ajuda estudante sira-ne’ebé laiha nivel sira-ne’ebé bele simu iha funsaun literasia no numerasia. Planu Estratéjiku ba ETFP mós oferese orientasaun ba perseirus

Page 4: Estratejia Parseria País: Timor-Leste, tinan 2011-2015 ... · PDF fileEstratejia Parseria País: Timor-Leste, Tinan 2010–2015 AVALIASAUN SETÓR (SUMÁRIU): EDUKASAUN Mapa Dalan

4

dezenvolvimentu sira hanesan to’o iha-ne’ebé mak iha lakuna boot ba finansiamentu iha ETFP no oportunidade sira hodi koordena apoiu, para kria ligasaun importante entre edukasaun tékniku no formasaun profisionál. 15. Totál orsamentu rekorrente iha tinan 2011 ba MEK mak millaun $70.1. Husi númeru (montante) ne’e, besik pursentu 62% mak aloka ba edukasaun baze, pursentu 7.5% ba edukasaun sekundáriu (jerál), pursentu 3% ba sekundáriu (tékniku), no pursentu 17.5 % ba edukasaun superior no profesór (númeru ikus nian la inklui alokasaun ruma ba edukasaun tékniku superiór). Ministériu ninia kapitál no orsamentu sira dezenvolvimentu rekursus umanus nian ba tinan ne’e sentraliza tiha ona iha enfraestrutura no fundus dezenvolvimentu kapitál umanu nia laran, respetivamente. Ein termus dólar, orsamentu rekorrente tinan 2011 boot liu fali orsamentu iha tinan sira uluk nian no sa’e tiha husi bala besik pursentu 7% husi governu ninia totál orsamentu rekorrente ho kala besik pursentu 11%. 16. MEK mak responsavel ba jestaun no koordenasaun Fundu Kapitál Umanu ne’e. MEK mak kontrola alokasaun ne’ebé MEK simu ona (kala besik millaun $2), maibé ho respeitu ba ministériu no ajénsia sira seluk, ninia papél nu’udar koordenasaun ida de’it. Fundu potensiál tomak seidauk realiza ida; Agora daudaun fundu ne’e uza barak liu ba apoiu bolu estudu estranjeiru, ne’ebé hein katak atu benefisia país, maibé seidauk integra tiha iha aprosimasaun koordenadu ba dezenvolvimentu rekursus umanus. 17. SEFOPE iha orsamentu rekorrente ida ki’ik. SEFOPE iha ninia alokasaun Fundu Empregu no Formasaun, ne’ebé aban-bainrua sei esplika tiha ho kriasaun Fundu Kapitál Umanu. Iha tinan 2010, iha sentru formasaun 19 mak rejista tiha ho sekretariadu, ne’ebé simu tiha kala besik millaun $0.2 hodi finansia formasaun. To’o pontu ida ne’ebé, nivel funansiamentu ki’ik reflete rede servisu fornesedór nia kapasidade ki’ik atu dezeña no hato’o programa sira.

3. BDA nia Esperiénsia iha Setór ne’e no Programa Asisténsia 18. BDA iha envolvimentu kontínua iha ETFP ho SEFOPE no MEK liuhusi asisténsia téknika rejionál (AT) kona-ba dezeña enkuadramentu sira bazeadu ba ezijénsia ETFP.2 Timor-Leste nu’udar país partisipante ida husi país haat iha AT, ne’ebé sei ramata iha tinan 2011. Mosu lisaun foun sira husi envolvimentu nee’e. Jeralmente, inisiativu sira-ne’ebé susesu liu opera iha enkuadramentu ida ho governu nia lideransa no kompromisu ne’ebé klaru, no inisiativu sira-ne’e liga tiha ho prioridade sira dezenvolvimentu nasionál nian. 19. Ajénsia Australiana ba Dezenvolvimentu Internasionál (Australian Agency for International Development) no Organizasaun Internasionál Traballadór (International Labour Organization) nu’udar parseirus dezenvolvimentu boot ne’ebé envolve tiha iha sub setór ETFP, liuhusi sira-nia apoiu ba Programa Promosaun Empregu ba Juventude dezde tinan 2008. Programa ida-ne’e konsentra ba programa formasaun orientadu ba demande nian ba juventude ne’ebé la iha vantajen. Programa ida-ne’e mós apoia ba estabelesimentu Institutu Nasionál Dezenvolvimentu Forsa Laborál no sistema informasaun merkadu traballu, hamutuk ho Governu Irlándia no Komisaun Europeu. Parseirus dezenvolvimentu sira seluk iha sub setór ETFP inklui Ajénsia Kooperasaun Internasionál Japaun (Japan International Cooperation Agency), Kooperasaun Internasionál Alemaña (German International Cooperation), no Ajénsia Estadus Unidas ba Dezenvolvimentu Internasionál (United States Agency for International Development). 2 BDA. Tinan 2009. Asisténsia Téknika ba Dezeña Edukasaun Tékniku no Formasaun Profisionál Bazeadu ba Demande Enkuadramentu ba Pasífiku. Manila (AT 7458-REG).

Page 5: Estratejia Parseria País: Timor-Leste, tinan 2011-2015 ... · PDF fileEstratejia Parseria País: Timor-Leste, Tinan 2010–2015 AVALIASAUN SETÓR (SUMÁRIU): EDUKASAUN Mapa Dalan

5

20. Iha kooperasaun ho parseirus dezenvolvimentu sira, BDA sei prenxe lakuna ne’e ho formasaun kapasidade nivel médiu nian (nivel 3–4 husi enkuadramentu kualifikasaun nasionál). BDA sei fasilita papél empregadór sira setór privadu nian no haforsa sistema informasaun merkadu traballu hodi dezenvolve formasaun kapasidade orienta ba demande, ne’e relevante no responsive ba nesesidade sira espansaun ekonomia nian. Sei fó mós apoiu ba dezenvolvimentu kontínua ba padraun formasaun bazeadu ba kompeténsia iha kualifikasaun sira nivel médiu nian. Ida-ne’e sei lori dezenvolvimentu kapasidade ne’e ba nivel tuirmai iha dalan kualifikasaun nian, ajuda hametin dalan ba governu ninia investimentu aban-bainrua nian iha formasaun kapasidade nivel aas liu nian iha politéknika no universidade. 21. Iha ona fornesedór formasaun lubuk ida husi privadu no naun governamentál iha ETFP; revizaun foin lalais ne’e identifika tiha fornesedór 15–18 ho formasaun kapasidade iha área indústria nian, maibé barak liu iha nivel kualifikasaun báziku. BDA sei ajuda atu fó kapitál investimentu no dezenvolvimentu kapasidade ne’ebé sei posibilita fornesedór sira-ne’ebé hetan ona susesu atu hadi’a sira-nia fasilidade sira, ekipamentu, no rekursus umanus, atu nune’e sira bele hato’o formasaun kapasidade iha nivel médiu.

Page 6: Estratejia Parseria País: Timor-Leste, tinan 2011-2015 ... · PDF fileEstratejia Parseria País: Timor-Leste, Tinan 2010–2015 AVALIASAUN SETÓR (SUMÁRIU): EDUKASAUN Mapa Dalan

Estrutura Problema Edukasaun nian EMIS = education management information system, INDMO = Labour Market Development Institute, IMT = informasaun merkadu traballu, EKN = enkuadramentu kualifikasaun nasionál, SEFOPE = Sekretaria Estadu Formasaun Profisionál no Empregu, ETFP = edukasaun téknika formasaun profisionál. Fonte: Banku Dezenvolvimentu Aziátiku.

Progresu hodi atinji país ninia aspetu ekonómiku no sosiál

Provizaun ETFP la satisfás ezijénsia merkadu traballu ba traballadór ho kapasidade péritu no tékniku iha nivel ekonomia formál

Atividade emprezariál ne’ebé limitadu husi Timoroan sira iha

konstrusaun no komérsiu mekániku

Nivel dezempregu, sei aas nafatin,

iha ona empregu, no diskontentamentu sosiál entre

ema joven no adultu sira

Atraza atu hala’o projetu sira infraestrutura nian

Aumenta dependénsia husi empreza sira ba traballadór

estranjeiru ne’ebé folin karun hodi prenxe pozisaun tékniku/abilidade nian

Laiha kapasidade entre fornesedór formasaun privadu ba formasaun

kapasidade iha nivel 3–4

Laiha IMT ne’ebé relevante ka sistematizadu

Empregadór sira la envolve ho ativu iha formasaun kapasidade ETFP ka

determinadu ba nivel 3–4

Jestaun sistema ETFP husi SEFOPE seidauk envolve iha

nivel kapasidade 3–4

Problema Dezenvolvimentu

Profesór sira la preparadu ba formasaun nivel 3–4

Fasilidade/ekipamentu la atualizadu ba formasaun nivel 3–4

Materiál aprendizajen la disponivel ba formasaun nivel 3–4

Padraun nivel 3–4 seidauk aprova husi EKN

INDMO seidauk sertifika fornesedór formasaun sira ba nivel 3–4

SEFOPE sei implementa Planu estratéjiku ETFP

Sub komisaun indústria sira seidauk determina padraun ba nivel 3–4

Seidauk formaliza oportunidade ba esperiénsia servisu prátiku

Empregadór sira la hatene ligasaun entre formasaun no produtividade

Laiha demande kapasidade sistematizadu iha IMT regularmente husi empregadór

Laiha formasaun hodi determina importánsia IMT

Laiha provizaun ida atu liga IMT ho EMIS

6

Page 7: Estratejia Parseria País: Timor-Leste, tinan 2011-2015 ... · PDF fileEstratejia Parseria País: Timor-Leste, Tinan 2010–2015 AVALIASAUN SETÓR (SUMÁRIU): EDUKASAUN Mapa Dalan

Enkuadramentu Rezultadu sira Setór nian (Edukasaun, tinan 2011–2015)

Rezultadu País iha Setór ne’e

Produtu País iha Setór ne’e BDA nia Setór Operasaun

Rezultadu Setór ne’e ho

BDA nia Kontribuisaun

sira

Indikadór sira ho Alvu no

Liñabaze

Rezultadu Produtu ho

BDA nia Kontribuisaun

Indikadór sira ho Alvu ne’ebé

Aumenta

BDA nia Intervensaun sirea-ne’ebé La’o Daudaun no sira-ne’ebé Planeia ona

Rezultadu Pprodutu Prinsipál ne’ebé Hein husi BDA nia Intervensaun sira

Forsa laborál ida ho kapasidade ne’ebé aumenta ona liuhusi formasaun tékniku no profisionál

Númeru Timoroan ho sertifikadu iha formasaun kapasidade tékniku no profisionál aumenta husi 5,300 iha tinan 2010 (pursentu 37% feto) to’o 6,800 to’o tinan 2015, ho pelumenus pursentu 40% mak feto

Formasaun kapasidade iha nivel médiu ba área tékniku xave sira-ne’ebé estabelese husi fornesedór públiku no privadu ne’ebé selesionadu hodi fó ETFP Hasa’e empregadór sira-nia envolvimentu pro ativu iha ETFP

Formandu sira-ne’ebé rejista iha nivel 3–4 Formasaun kapasidade to’o tinan 2013, no númeru aumenta to’o pelumenus pursentu 25% to’o tinan 2015, pelumenus pursentu 25% Partisipasaun feto nian (tinan 2010 liñabaze: 0) Profesór sira-ne’ebé kualifikadu ona ba formasaun iha nivel 3–4 To’o tinan 2013, no númenru ne’e aumenta tiha to’o pelumenus pursentu 25% to’o tinan 2015 (Tinan 2010 liñabaze: 0)

Área atividade prinsipál ne’ebé planeia ona Haforsa fornesedór sira ETFP (fundus pursentu 75%) Setór polítika no dezenvolvimentu kapasidade (fundus pursentu 25%) Kanál Projetu ho montante sira-ne’ebé iha ona estimasaun Introdús Projetu Formasaun Kapasidade iha Nivel Médiu (millaun $5.5) Projetu Aumenta Formasaun Kapasidade iha Nivel Médiu (millaun $8.0)

Área atividade prinsipál ne’ebé planeia ona Hala’o Akordu Servisu no haforsa kapasidade fornesedór ETFP sira Polítika no dezenvolvimentu estratejia Kanál projetu sira Fasilidade sira ETFP nian ne’ebé operasionál no efetivu Polítika no estratejia sira

7

Page 8: Estratejia Parseria País: Timor-Leste, tinan 2011-2015 ... · PDF fileEstratejia Parseria País: Timor-Leste, Tinan 2010–2015 AVALIASAUN SETÓR (SUMÁRIU): EDUKASAUN Mapa Dalan

Rezultadu País iha

Setór ne’e Produtu País iha Setór ne’e BDA nia Setór Operasaun

Rezultadu Setór ne’e ho

BDA nia Kontribuisaun

sira

Indikadór sira ho Alvu no

Liñabaze

Rezultadu Produtu ho

BDA nia Kontribuisaun

Indikadór sira ho Alvu ne’ebé

Aumenta

BDA nia Intervensaun sirea-ne’ebé La’o Daudaun no sira-ne’ebé Planeia ona

Rezultadu Pprodutu

Prinsipál ne’ebé Hein husi BDA

nia Intervensaun sira

Hadi’a kualidade no disponibilidade informasaun ba merkadu traballu

Padraun kompeténsia no kualifikasaun sira-ne’ebé aprova ona ba nivel 3–4 to’o tinan 2013 (Tinan 2010 liñabaze: 0) Kontratu halo ona ba empregadór sira ba estájiu ka formasaun iha servisu-fatin ba nivel 3–4 to’o tinan 2013, no númeru ne’e aumenta to’o pelumenus pursentu 25% to’o tinan 2015, pelumenus pursentu 25% formandu sira sei feto (Tinan 2010 liñabze: 0) Análize ba nesesidade formasaun disponivel tinatinan bazeadu ba sistema informasaun merkadu traballadór husi tinan 2013 (informasaun ho seksu dizagregadu)

Projetu hira-ne’ebé la’o hela ho valór finansiamentu ne’ebé aprova ona Asisténsia Téknika Rejionál ba Dezeñu Enkuadramentu ETFP Bazeadu ba Demande ba Pasífiku (millaun $0.75)

Projetu kontínua sira Proposta polítika no estratejia

BDA = Banku Dezenvolvimentu Aziátiku, ETFP = edukasaun téknika no formasaun profisionál. Fonte: Banku Dezenvolvimentu Aziátiku.

8