RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE Inženierekonomikas un vadības ...€¦ · ATTĪSTĪBAS VEICINĀŠANAI LATVIJ ... Sölvell, Ch. Ketels u. c., kuru galvenie pētījumu virzieni ir:

RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE

Inženierekonomikas un vadības fakultāte

Uzņēmējdarbības inženierijas un vadības institūts

Kaspars ŠTEINBERGS

Doktora studiju programmas „Vadībzinātne un ekonomika” doktorants

KLASTERA STRATĒĢISKAIS VIRZIENS

UN MODELIS AUDIOVIZUĀLĀS NOZARES

ATTĪSTĪBAS VEICINĀŠANAI LATVIJĀ

Promocijas darba kopsavilkums

Nozare: vadībzinātne

Apakšnozare: uzņēmējdarbības vadība

Zinātniskā vadītāja

profesore Dr. oec.

T. VOLKOVA

RTU Izdevniecība

Rīga 2017

Šteinbergs K. Klastera stratēģiskais virziens un

modelis audiovizuālās nozares attīstības veicināšanai

Latvijā. Promocijas darba kopsavilkums. – Rīga: RTU

Izdevniecība, 2017. – 37 lpp.

Iespiests saskaņā ar RTU Inženierekonomikas un

vadības fakultātes Uzņēmējdarbības inženierijas un

vadības institūta sēdes 2017. gada 25. aprīļa lēmumu,

protokols Nr. 22700-2/09.

Promocijas darbs izstrādāts ar valsts pētījumu programmas 5.2. “Tautsaimniecības transformācija, gudra

izaugsme, pārvaldība un tiesiskais ietvars valsts un sabiedrības ilgtspējīgai attīstībai – jaunas pieejas

ilgtspējīgas zināšanu sabiedrības veidošanai” atbalstu projektā 5.2.2. “Inovācijas un uzņēmējdarbības

attīstība Latvijā atbilstoši viedās specializācijas stratēģijai (EKOSOC-LV)”.

Darbs izstrādāts ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu projektā “Atbalsts doktora studiju programmu īstenošanai

Ventspils Augstskolā”.

ISBN 978-9934-10-953-9

3

PROMOCIJAS DARBS IZVIRZĪTS EKONOMIKAS ZINĀTŅU DOKTORA GRĀDA

IEGŪŠANAI RĪGAS TEHNISKAJĀ UNIVERSITĀTĒ

Promocijas darbs ekonomikas doktora zinātniskā grāda iegūšanai (nozare: vadībzinātne,

apakšnozare: uzņēmējdarbības vadība) tiek publiski aizstāvēts 2017. gada 16. jūnijā RTU promocijas padomē

“RTU P-09” Rīgas Tehniskās universitātes Inženierekonomikas un vadības fakultātē, Kalnciema ielā 6, 209.

auditorijā, plkst. 13:00.

OFICIĀLIE RECENZENTI

Profesore Dr. oec. Elīna Gaile-Sarkane

Rīgas Tehniskā universitāte, Latvija

Profesore Dr. oec. Anda Zvirbule

Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Latvija

Profesors Dr. habil. oec. Robertas Jucevičius

Kauņas Tehnoloģiju universitāte, Lietuva

APSTIPRINĀJUMS

Apstiprinu, ka esmu izstrādājis šo promocijas darbu Ventspils Augstskolā, kas iesniegts izskatīšanai

RTU promocijas padomē “RTU P-09” ekonomikas doktora zinātniskā grāda iegūšanai. Promocijas darbs

zinātniskā grāda iegūšanai nav iesniegts nevienā citā universitātē.

Kaspars Šteinbergs _______________

2017. gada 20. martā

Promocijas darbs ir uzrakstīts latviešu valodā, tajā ir ievads, trīs nodaļas, secinājumi un

priekšlikumi, izmantotās literatūras un avotu saraksts, četri pielikumi, 21 attēls un 25 tabulas, kopā

147 lappuses. Literatūras sarakstā ir 147 avoti.

Ar promocijas darbu un tā kopsavilkumu var iepazīties Rīgas Tehniskās universitātes Zinātniskajā

bibliotēkā, Paula Valdena ielā 5.

Atsauksmes par promocijas darbu sūtīt:

Promocijas padomes “RTU-09” sekretāram

profesoram Dr. oec. Konstantinam Didenko

Rīgas Tehniskā universitāte

Kalnciema iela 6, Rīga, LV-1048, Latvija

E-pasts: [email protected]

fakss: +371 67089490, tālr: +37167089397

mailto:[email protected]

4

DARBA VISPĀRĒJAIS RAKSTUROJUMS

Kādas jomas saimniecisko subjektu ar kopējiem resursiem – darbaspēku, kapitālu, zināšanām un

informāciju, dabas resursiem, tehnoloģijām vai ar kopēju tirgu – sadarbība un specializācija pastāvējusi jau

senatnē, piemēram, Hanzas savienībā vai Lielajā zīda ceļā. Tomēr pētniecības redzeslokā šis jautājums

nonāca 19. gadsimta beigās angļu ekonomista A. Maršala darbos, piemēram, grāmatā “Principles of Economics” tiek lietots termins „industriālais rajons” (industrial district), to attiecinot uz „līdzīga rakstura

mazu uzņēmumu koncentrāciju noteiktā vietā” (Marshall, 1890). Bet jau kopš 20. gadsimta 70. gadiem šim

jautājumam pievērsās arvien vairāk pētnieku, piemēram, G. Becattini, M. Piore un Ch. Sabel, kas pētīja

industriālos rajonus Rietumvācijā un Itālijā. Šie pētījumi parādīja, ka dažādu vēsturisku faktoru ietekmē

izveidojušies industriālie rajoni, kur uzņēmumi ir specializējušies noteiktās nozarēs, sekmē uzņēmumu

sadarbību un attīstību (Bahlmann & Husman, 2008). Šie u. c. pētnieki radīja augsni ASV zinātnieka

M. Portera klasteru teorijai, kas kopš tā publicēšanas pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā, kļuvusi plaši atzīta

kā dažādu zinātņu nozaru, t. sk. vadībzinātnes zinātnieku un arī politikas plānotāju vidū. Šī teorija parādīja

klasteru lomu uzņēmumu un nozaru konkurētspējā (Porter, 1990).

Būtisku pienesumu vadībzinātnē klastera koncepcijas attīstībā ir devuši tādi pētnieki kā Ph. Aydalot, M. Enright, P. Maskell, S. Rosenfeld, Ö. Sölvell, Ch. Ketels u. c., kuru galvenie pētījumu virzieni ir: klasteru

loma uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšanā, klasteru ietekme uz inovācijas procesu, klasteru ietekme

nozaru attīstībā, valsts loma klastera darbībā un klasteru darbība dažādos pasaules reģionos (Bahlmann & Husman, 2008; Enright, 2000; Maskell & Lorenzen, 2004). Ar plašiem klasteru pētījumiem Eiropā un visā

pasaulē nodarbojas M. Portera vadītais Hārvarda Biznesa skolas Stratēģijas un konkurētspējas institūts un

Stokholmas Ekonomikas skolas Stratēģijas un konkurētspējas centrs (un tā pārvaldītā Eiropas klasteru

observatorija).

Eiropas Savienības politikas līmenī klasteru attīstība tiek cieši saistīta ar inovācijas attīstību, un šie

jautājumi šobrīd ir Eiropas Komisijas Iekšējā tirgus, rūpniecības, uzņēmējdarbības un MVU (mazo un vidējo

uzņēmumu) ģenerāldirektorāta pārziņā. Nozīmīgu ieguldījumu klastera koncepcijas attīstībā ir devuši

pētījumi un politikas dokumenti, kas izstrādāti pēc Europe Innova un Klasteru augsta līmeņa padomnieku

grupas (tagad: Eiropas klasteru politikas grupa) iniciatīvas, piemēram, Eiropas klasteru memorands. Gan

akadēmiska, gan politiska rakstura pētījumi ir nonākuši pie viena secinājuma: klasteri nodrošina reģiona

labklājību un ekonomisko izaugsmi, ļauj, īpaši vidējiem un mazajiem uzņēmumiem, paaugstināt

konkurētspēju globālajā tirgū un rada vidi inovācijas attīstībai (Sölvell et al., 2003; Andersson et al., 2004).

Plaši pieminēts klastera piemērs ir Holivuda – filmu nozares klasteris, kas parāda to būtisko nozīmi

dažādu tautsaimniecības nozaru attīstībā. Jau vairāk nekā 10 gadu audiovizuālā nozare un tās klasteri tiek

analizēti radošo industriju un radošās ekonomikas koncepciju kontekstā. Radošo industriju pieaugošo loma

ekonomikā un līdz ar to nepieciešamība pēc pētījumiem šajā virzienā, t. sk. arī vadībzinātnē, tiek uzsvērta

gan ANO (Apvienoto Nāciju organizācijas) Tirdzniecības un attīstības konferences pārskatā „Creative

Economy Report 2010”, gan 2010. gadā Eiropas Komisijas organizētajā konferencē „Towards a Pan-European initiative in support of creative industries in Europe” pieņemtajā Amsterdamas deklarācijā, kas

adresēta reģionāla, valsts un Eiropas līmeņa politikas veidotājiem attiecībā uz radošo industriju attīstību, kā

arī citos dokumentos. Šajos dokumentos, cita starpā, īpaši uzsvērta klasteru loma radošo industriju (t. sk.

audiovizuālās nozares) attīstībā, to norāda arī tādi autori kā A. Pratt, S. Krätke, H. Bathelt u. c. akadēmiskie

un praktiskie pētījumi. Lai gan radošo industriju koncepcija ir salīdzinoši jauna, tomēr jau esošie pētījumi

parāda, ka radošās industrijas, t. sk. audiovizuālā nozare, no vienas puses, rada aizvien lielāku pievienoto

vērtību ekonomikā, un, no otras puses, nodrošina daudz plašāku kultūras pieejamību un uzlabo pilsētvides

kvalitāti. Nenoliedzama loma šajos procesos ir arī nozares klasteru attīstībai, kas rada vidi radošo

profesionāļu piesaistei (Kaiser & Liecke, 2007; Turok, 2003; Krätke, 2002; Bathelt, 2002).

Latvijas un Baltijas valstu līmenī veikti klasteru pētījumi, tādās nozarēs kā kokapstrāde, informāciju

un komunikāciju tehnoloģijas, transports un loģistika u. c. (Garanti, 2014; Boronenko & Zeibote, 2011a,

2011b), bet nav pētīta radošo industriju, t. sk. audiovizuālās nozares klasteru attīstība, lai gan radošo

industriju klasteru attīstība ir īpaši uzsvērta Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam.

Jāatzīmē, ka audiovizuālā nozare no vadībzinātnes un ekonomikas zinātnes skatupunkta līdz šim analizēta

ļoti minimāli, piemēram, LZA Ekonomikas institūta un Nacionālā kino centra (ar autora līdzdalību)

pētījumos (skat. Karnīte un Kļava, 2001; Guļāns un Kļava, 2001; Jura Podnieka studija, 2011; Association

„Zināšanu un inovāciju sabiedrība”, 2012).

5

Promocijas darba mērķis

Novērtējot Latvijas audiovizuālās nozares klastera izveides iespējas, izstrādāt tā stratēģisko virzienu

un modeli, izmantojot līdzsvarotas vadības kartes pieeju, tādējādi nosakot būtiskākos tā attīstību veicinošos

uzdevumus nozares un uzņēmumu vadības līmenī.

Promocijas darba uzdevumi:

1) izpētīt literatūru par klasteru izveidi un darbību, kā arī to lomu audiovizuālās nozares attīstības

sekmēšanā pasaulē un īpaši Eiropā;

2) veikt Latvijas audiovizuālās nozares kvantitatīvo un kvalitatīvo analīzi;

3) izstrādāt un novērtēt klastera stratēģisko virzienu un modeli, izmantojot līdzsvarotas vadības

kartes pieeju, un noteikt veicamos uzdevumus uzņēmumu vadības, nozares un valsts līmenī.

Promocijas darba pētījuma objekts ir audiovizuālā nozare Latvijā.

Promocijas darba pētījuma priekšmets ir audiovizuālās nozares klastera izveides iespējas.

Promocijas darba pētījuma hipotēze: Latvijas audiovizuālās nozarei ir augsts attīstības potenciāls,

ja tiek sekmēta nozares klastera izveidošanās un tiek nodrošināta atbilstoša klastera vadība.

Aizstāvamās tēzes

1. Būtiskākie faktori audiovizuālās nozares attīstībai Latvijā ir: stratēģiskās vadības pilnveide,

attīstības prioritāšu noteikšana un efektīvas publiskā finansējuma sadales sistēmas izveide.

2. Audiovizuālās nozares augstākās un profesionālās izglītības piedāvājums tikai daļēji atbilst

nozares vajadzībām, kā pamatā ir abu jomu nepilnīga sadarbība.

3. Nozares klastera izveides iespējas ir vērtējamas kā zemas, ko ietekmē vājā nozares sadarbība,

līderu trūkums, konkurence par publisko finansējumu un zems iesaistīto pušu izpratnes

līmenis par ieguvumiem no klastera darbības.

4. Saglabājoties esošajai situācijai, klastera izveides iespējas var paaugstināties, īstenojot

atbilstošu valsts un reģionālo politiku, tai skaitā, izveidojot jaunu sabiedriskā medija

kompleksu, nozares profesionālās izglītības studiju programmas un biznesa inkubatoru.

5. Līdzsvarotas vadības kartes perspektīvu modeļa un stratēģisko saikņu pieejas izmantošana

klastera izveidē ļauj noteikt klastera attīstības stratēģisko virzienu un efektīvi ietvert visu

ieinteresēto pušu intereses klastera izveidē un tā darbībā.

Promocijas darbā izmantotās metodes uzdevumu risināšanai:

literatūras apskats un tās sistemātiska analīze ietver kritisku zinātniskās literatūras par klasteru

teoriju un audiovizuālās nozares darbību analīzi, veidojot darba teorētisko pamatojumu un

iepazīstoties ar ārvalstu pieredzi;

politikas plānošanas dokumentu un normatīvo aktu analīze ietver tādu valsts un reģionālo

politikas plānošanas dokumentu novērtējumu, kas attiecas gan uz radošo industriju, īpaši

audiovizuālās nozares, attīstību, gan uz klasteru, tautsaimniecības un darba tirgus attīstību;

nozares statistikas datu apskats ietver tādu rādītāju novērtējumu kā nozares uzņēmumu skaits,

apgrozījums, nodarbinātība, saņemtais finansiālais atbalsts, vietējā tirgus daļa, starptautisko

apbalvojumu skaits u. c.;

individuālas daļēji strukturētās intervijas ar Latvijas audiovizuālās nozares uzņēmumu un

saistīto organizāciju vadītājiem darbiniekiem un radošajiem profesionāļiem, kā arī nozares un

klasteru politikas ekspertiem tika veiktas četrās kārtās;

fokusgrupas diskusijas ietver divas diskusijas ar nozares uzņēmumu, valsts iestāžu, NVO

(nevalstisko organizāciju) un izglītības institūciju pārstāvjiem;

situācijas analīzes metode ietver iepazīšanos ar nozīmīgāko audiovizuālās nozares uzņēmumu

un atbalsta organizāciju darbību, analizējot to vadības procesus, dokumentāciju un finanšu

informāciju.

Pētījuma metodoloģija tika izstrādāta, balstoties priekšmetā pamatotās teorijas (grounded theory)

pieejā. Triju kārtu interviju pārstāstu un abu fokusgrupu diskusiju pārskatu analīze notika, izmantojot

kvalitatīvo datu analīzes programmu NVivo10. Katrā intervijas pārstāstā un fokusgrupas diskusijas pārskatā

tika noteikti kodi (atslēgas vārdi vai frāzes), no kuru analīzes tika iegūtas kategorijas. Konceptuāli līdzīgas

kategorijas tika apvienotas jēdzienos, kuru izveidē tika izmantoti arī interviju un fokusgrupu diskusijās

veiktās piezīmes. Interviju un fokusgrupu diskusiju analīzes rezultātā iegūtie secinājumi tika salīdzināti ar

6

nozares statistikas datu, normatīvo aktu un politikas plānošanas dokumentu analīzes rezultātiem, kā arī

literatūras apskata atziņām un secinājumiem. Rezultātā tika izstrādāts Latvijas audiovizuālās nozares klastera

izveides stratēģiskais virziens un līdzsvarotas vadības kartes modelis, kas tika novērtēti, veicot interviju

ceturto kārtu. Šajā kārtā tika veiktas piecas ekspertu intervijas ar audiovizuālās nozares un klasteru politikas

un pētniecības ekspertiem.

Pētījuma ierobežojumi

Pētījuma ierobežojumi ir saistīti ar audiovizuālās nozares definīciju un statistikas datu pieejamību.

Šobrīd Eiropas Savienības līmenī audiovizuālajā nozarē tiek ietvertas filmu, televīzijas, videospēļu un

starpmediju darbu izstrādes jomas, tomēr darbā tikai daļēji analizēta audiovizuālā nozare šādā griezumā.

Literatūras apskatā tika ietverta informācija par klasteru veidošanos un nozīmi filmu un televīzijas jomās, kā

arī plašākā mediju un jauno mediju jomā, kas ietver arī datorspēļu un starpmediju produktu izstrādi.

Statistikas datu analīze tika veidota tikai par statistikas klasifikatora NACE 2. red. 59.1 un 60.2 grupās

ietilpstošiem uzņēmumiem, kas ir kinofilmu, videofilmu un televīzijas programmu producēšanas un

televīzijas programmu izstrādes un apraides uzņēmumus. Tādējādi nozares statistikas datu analīzē netika

iekļauti datorspēļu un starpmediju produktu izstrāde uzņēmumi, jo NACE klasifikators neļauj noteikt šādu

jomu uzņēmumus.

Statistikas datu apskatā dati vietām sniegti divās valūtās: EUR un LVL, kas darīts divu iemeslu dēļ.

Pirmkārt, pētāmajā laika periodā 2008. – 2013. gadam Latvijā tika lietoti LVL, bet salīdzināšanas labad,

piemēram, ar datiem Lietuvā un Igaunijā, vērtības ir pārvērstas arī EUR. Savukārt dati, kas ņemti no avotiem,

piemēram, politikas plānošanas dokumentiem, atstāti avotā lietotā valūtā, jo tie ir izmantoti tikai

atspoguļošanas nevis salīdzināšanas vajadzībām.

Intervijas tika veiktas ar filmu, televīzijas, datorspēļu un starpmediju jomas uzņēmumu pārstāvjiem,

tomēr lielākā daļa intervijas tika veiktas tieši ar filmu nozares uzņēmumu pārstāvjiem, ņemot vērā literatūras

apskata un nozares statistikas datu analīzes atziņas. Kopumā intervējamie pārstāvēja nozares uzņēmumus,

kuru nodarbināto skaits veidoja ~ 42,5 % no nozares kopējā skaita un apgrozījums veidoja ~ 30,3 % no

nozares kopējā apjoma, ņemot vērā statistikas datu analīzes rezultātā apkopoto informāciju.

Pētījuma periods

Nozares statistikas datu un informācijas analīze tika veikta par laika periodu 2008.–2013. gadam, kā

arī analīzē tika iekļauti dati par laika posmu pirms un pēc šā perioda, lai parādītu tendences ilgākā laikā.

Pētījuma veikšanai izmantotās intervijas tika veiktas laika posmā no 2010. gada pavasara līdz 2012.

gada pavasarim.

Fokusgrupas diskusijas notika 2012. gada pavasarī.

Intervijas, lai novērtētu izstrādātos klastera izveides stratēģisko virzienu un līdzsvarotās vadības

kartes modeli, notika 2014. gada novembrī/decembrī un 2016. gada septembrī.

Promocijas darba teorētisko un metodoloģisko bāzi veido šādi materiāli:

zinātniskā literatūra par klasteru darbību (M. Porter, P. Maskell, H. O.Rocha, S. A. Rosenfeld, Ch. Ketels u. c.), kultūras un radošajām industrijām (A. Pratt, N. Garnham, T. Flew u. c.) un filmu

un audiovizuālo nozari un to klasteriem (S. Krätke, H. Bathelt, R. G. Pickard u. c.);

zinātniskā literatūra var stratēģisko vadību, īpaši par līdzsvaroto vadības karti (D. Norton, R. Kaplan) un to izmantošanu klasteru stratēģijas izstrādē un darbības novērtēšanā;

Skandināvijas klasteru pētnieku (Ö. Sölvell, Th. Andersson u. c.) sagatavotie pētījumi, īpaši

„Clusters. Balancing Evolutionary and Constructive Forces” un “The Cluster Policies Whitebook”;

ANO tirdzniecības un attīstības konferences ziņojums „Creative Economy Report 2008”, „Creative

Economy Report 2010” un “Creative Economies Report 2013, Special Edition: Widening Local Development Edition”.

Promocijas darba pētniecības bāzi veido šādi materiāli:

statistikas informācija, kas pieejama CSP (Centrālās statistikas pārvaldes), EUROSTAT,

NKC (Nacionālais kino centrs), VKKF (Valsts kultūrkapitāla centrs), Ekonomikas un

Kultūras ministriju u. c. organizāciju datubāzēs un publikācijās;

32 intervijas (veiktas četrās kārtās) un divas fokusgrupas diskusijas (kopumā

16 dalībnieku), ietverot respondentus, kas aptvēra ~ 7 % no nozares kopējā uzņēmuma

7

skaita, kā arī nozares svarīgākās valsts institūcijas, NVO, izglītības iestādes un nozares

ekspertus;

plānošanas dokumenti, piemēram, valsts un nozaru attīstības plāni, ES (Eiropas Savienības)

politikas plānošanas dokumenti par radošo industriju un klasteru attīstību, kā arī normatīvie

akti.

Promocijas darba zinātniskā novitāte:

1) sniegta autora izstrādātā termina “klasteris” definīcija;

2) pilnveidota audiovizuālās nozares koncepcija un tās pētniecības metodoloģija;

3) izstrādāts Latvijas audiovizuālās nozares stratēģiskais virziens un klastera līdzsvarotas

vadības kartes modelis – unikāls klastera stratēģijas plānošanas un darbības novērtēšanas

rīks, kas piemērojams arī citu, piemēram, radošo industriju, klasteru stratēģiju izstrādē;

4) izstrādāts Latvijas audiovizuālā klastera stratēģiskais saikņu modelis;

5) noteikti Latvijas audiovizuālās nozares klastera izveides stratēģiskie uzdevumi.

Pētījuma rezultātu aprobēšana un praktiskais lietojums

Pētījuma rezultāti ir prezentēti un apspriesti ar Nacionālā kino centra, Nacionālās elektronisko

plašsaziņas līdzekļu padomes, Latvijas Spēļu izstrādātāju asociācijas, Latvijas Informācijas tehnoloģiju

klastera vadību, nozares uzņēmumu vadītājiem. Tie prezentēti Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras

konferencē “Latvijas radošo industriju iespējas interaktīvo spēļu biznesā” (2012. gada 31. maijā). Pētījuma

rezultāti ņemti vērā, ieviešot un īstenojot studiju programmas “Izklaides industrijas vadība un producēšana”

specializāciju “Datorspēļu izstrāde un attīstība” Alberta koledžā (kopš 2012. gada). Pētījuma rezultāti

apspriesti zinātniskajās konferencēs Latvijā un citās valstīs un publicēti zinātniskajos žurnālos un izdevumos.

Ziņojumi konferencēs

1. “Latvijas audiovizuālās nozares klastera modelis”, “Starptautiskā zinātniskā konference

“Kultūras Krustpunkti X””, 2016. gada 3.–4. novembris, Rīga, Programma / tēžu krājums. Rīga:

Latvijas Kultūras akadēmija, 2016. 36.–37. lpp. ISSN 2500-9958

2. Ziņojums "Strategy of Latvian Audiovisual Sector Cluster: Balanced Scorecard Approach",

"Archives of/For the Future: The NECS 2015 Conference", 2015. gada 18.–20. jūnijs, Lodzas

Universitāte, Polija.

3. “Development Potential of Latvian Video Game Industry”, “Creative Energies» Creative

Industries: The NECS 2014 Conference”, 2014. gada 19.–21. jūnijs, Svētās Sirds katoļu

universitāte, Itālija.

4. “Years of Uncertainty in Audiovisual Industry in Latvia: 2009–2014”, 7. Starptautiskā

zinātniskā konference “Business and Uncertainty: Challenges for Emerging Markets”, 2014.

gada 24.–25. aprīlis, RISEBA, Latvija.

5. “Krīzes un krīžu vadība Latvijas filmu studijās”, 13. starptautiskā zinātniskā konference

„Sustainable Business in Changing Economic Conditions”, 2012. gada 30. marts, “Biznesa

augstskola Turība”, Latvija.

6. „Communication Process of Film Studios in Times of Crisis in Latvia”, 27. starptautiskā

komunikācijas konference „Building Trust Through Communication in Times of Crisis”,

2012. gada 22.–23. marts, Navaras Universitāte, Spānija.

7. “New Business Models in the Animation Industry: a Case of Latvia”, 25. starptautiskā

komunikācijas konference “Business Models for a Digital Economy: The Value of Contents”

2010. gada 25.–26. novembris, Navaras Universitāte, Spānija.

8. “Cluster Life Cycle Concept: Case of Film Industry in Latvia“, 3. starptautiskā zinātniskā

konference “Business Competitiveness in Local and Foreign Markets: Challenges and

Experiences”, 2010. gada 29.–30. aprīlis, Banku Augstskola, Latvija.

9. “Policies for Developing Film Industry Clusters in the “Pre-cluster” Stage in Baltic States”,

“Creative Industries and Creative Communities Conference”, 2009. gada 11. novembris,

Stadfordšīras Universitāte, Lielbritānija.

10. “Film Industry Clusters: is it Possible in Latvia?”, 4. starptautiskā zinātniskā konference

“Information Society and Modern Business” “The Role of Regional Centers in Business

Development”, 2009. gada 14.–16. maijs, Ventspils Augstskola, Latvija.

8

Publikācijas

1. Steinbergs, K., Cane, R. (2015). Crisis Management and Communication of Film Studios in Latvia.

Sociālo zinātņu vēstnesis,1(20), pp. 60–75. ISSN 1691-1881.

2. Steinbergs, K. (2015). Years of Uncertainty in Audiovisual Sector in Latvia: 2009-2014.

International Scientific Conference “Business and Uncertainty: Challenges for Emerging Markets”.

Proceedings. Riga: RISEBA, pp. 5–17. ISBN 978-9984-705-31-6.

3. Cāne, R., Šteinbergs, K. (2012). Krīzes un krīžu vadība Latvijas filmu studijās. Ilgtspējīga

uzņēmējdarbība mainīgos ekonomikas apstākļos. Biznesa augstskolas Turība konferenču rakstu

krājums. Rīga: ”Biznesa augstskola Turība”, 187.–195. lpp. ISSN 1691-6069.

4. Steinbergs, K. (2011). New Business Models in the Animation Industry: a Case of Latvia. In:

Guerrero, E., Etayo, C., Vázquez, M.J., Medina, P. (Eds) Business Models for a Digital Economy:

The Value of Contents, Universidad de Navarra, pp. 1–10. ISBN: 978-84-8081-210-8.

Citas publikācijas: Cāne, R., Šteinbergs, K. (2012). Filmu studijas un krīze. Kino raksti. 1 (35), 2–

6. lpp.

Daļa darba izstrādāta saistībā ar Baltijas jūras reģiona programmu 2007–2013 projekta “First

Motion”. Sagatavotās publikācijas (pieejamas www.firstmotion.eu/Download.php):

1) Association „Zināšanu un inovāciju sabiedrība”. (2012). Research “Development Potential for

Films, Crossmedia and Interactive Games in Latvia” Research Report. - Riga: State Authority of

Direct Administration “National Film Centre”, 2012. – 50 p. Pieejams:

http://www.firstmotion.eu/art/MediaCenter/FirstMotion/Results%20and%20Outcomes/Report%20

Development%20Potentials.pdf

2) Cilinska, A., Steinbergs, K., Volkova, T. (2010). Business Models and Value Chains in

Audiovisual Media. Research within the Framework of the Baltic Sea Region Programme FIRST

MOTION 2007–2013. – Riga: SIA Jura Podnieka studija, 2010. – 36 p. Pieejams:

http://nkc.gov.lv/wp-content/uploads/2014/09/Business-Models_in_Audiovisual_Media.pdf

Darba struktūra un apjoms

Promocijas darbam ir ievads, trīs nodaļas, kas ietver deviņas apakšnodaļas, noslēguma secinājumi un

priekšlikumi, kā arī izmantotās literatūras saraksts. Tā kopējais apjoms ir 147 lappuses ar 21 attēlu,

26 tabulām un četriem pielikumiem (83 lpp.). Darba izstrādē ir izmantoti 147 dažādi literatūras avoti,

kas ir apkopti izmantotās literatūras sarakstā.

Promocijas darba nodaļas

1. Klasteri un to loma audiovizuālās nozares attīstībā.

2. Latvijas audiovizuālās nozares klastera izveides iespējas.

3. Audiovizuālās nozares klastera stratēģiskais virziens un modelis.

Pirmajā nodaļā apskatīta klasteru koncepcijas attīstības vēsture, definīcijas, klasteru izveides un

darbības stratēģiskie aspekti un klasteru nozīme audiovizuālās nozares attīstībā.

Otrajā nodaļā sniegts ieskats Latvijas audiovizuālās nozares struktūrā, atspoguļoti nozares darbības

statistikas dati, apskatīta pētījumu metodoloģija un sniegts veikto interviju iztirzājums un analīze.

Trešajā nodaļā izklāstīts autora izstrādātais Latvijas audiovizuālās nozares klastera stratēģiskais

virziens un modelis, izvirzītie uzdevumi uzņēmumu vadības, nozares un valsts līmenī un atspoguļots

stratēģiskā virziena un modeļa novērtējums, veicot ekspertu intervēšanu.

Noslēguma daļā atspoguļoti svarīgākie secinājumi, kas izriet no pētījuma rezultātiem, kā arī sniegti

priekšlikumi.

9

PĒTĪJUMA BŪTISKĀKIE ZINĀTNISKIE REZULTĀTI

1. Klasteri un to loma audiovizuālās nozares attīstībā

(1. nodaļā ir 31 lappuse, astoņi attēli un viena tabula.)

Kopš 20. gadsimta 90. gadiem klastera koncepcija ir kļuvusi aktuāla vairākās zinātnes nozarēs, t. sk.

arī vadībzinātnē, ko veicināja vairāki pētījumi un publikācijas ekonomikas zinātnē un vadībzinātnē,

ekonomiskajā ģeogrāfijā un socioloģijā. Vienu no šobrīd visplašāk izmantotajām klastera koncepcijām

vadībzinātnē ir attīstījis Hārvarda Biznesa skolas (turpmāk: HBS) profesors Maikls Porters (Michael Porter),

kuras pirmsākumi meklējami grāmatā „The Competitive Advantage of Nations” (Porter, 1990). Šeit klasteris

ir definēts kā „savstarpēji saistītu vienas jomas konkurējošu un sadarbojošos uzņēmumu, specializēto

piegādātāju un servisa pakalpojumu sniedzēju, saistīto industriju uzņēmumu un saistīto institūciju

(piemēram, universitātes, standartizācijas institūcijas, tirdzniecības asociācijas) ģeogrāfiska koncentrācija”.

M. Portera klastera koncepcija tika izstrādāta, veicot vairāku gadu pētījumus 10 valstīs. M. Porters meklēja

iemeslus, kāpēc globālajā ekonomikā kādas nozares uzņēmumi vienā valstī vai reģionā ir konkurētspējīgāki

nekā citur. Viens no šo pētījumu galvenajiem secinājumiem bija, ka uzņēmuma konkurētspēju ne tik daudz

nosaka paša uzņēmuma darbības vai konkrētā nozare, cik uzņēmējdarbības vide. Saskaņā ar M. Porteru

(Porter, 1990), uzņēmējdarbības vidi veido četru elementu mijiedarbība:

1) uzņēmuma stratēģija, struktūra un konkurence (kas nosaka uzņēmuma spēju pielāgoties ārējai videi);

2) faktoru (ieguldījumu) nosacījumi – ražošanas vai pakalpojumu sniegšanā izmantojamie resursi;

3) pieprasījuma nosacījumi (attiecībā uz vietējo tirgu);

4) saistītās un atbalstošās nozares.

Ar uzņēmuma stratēģiju, struktūru un konkurenci M. Porters saprata vietēja rakstura apstākļu

kopumu, kas veicina noteiktu investīciju piesaisti un ilgstošu inovācijas procesu, kā arī vietējo uzņēmumu

sparīgu konkurenci. Šādu apstākļu kopums veicina katra uzņēmuma darbības efektivitātes paaugstināšanos

un augstāku darba ražīgumu. Otru konkurētspējas elementu grupu veido tādi ražošanai vai pakalpojumu

sniegšanai nepieciešamie resursi kā dabas resursi, cilvēkresursi, kapitāla resursi, vietējā infrastruktūra,

informācija, zinātniskā un tehnoloģiskā infrastruktūra un administratīvā sistēma. Svarīgi ir arī tādi vietējā

tirgus pieprasījuma nosacījumi kā pieredzējis un pirktspējīgs patērētājs, patērētāju vajadzības, kas apsteidz

globālo pieprasījumu, kā arī neparasts vietējais pieprasījums specializētajos segmentos. Būtiska loma ir arī

saistītajām un atbalstošajām nozarēm, kas nosaka vietējo piegādātāju un saistīto nozaru uzņēmumu

pieejamību (Porter, 1998).

Jau vēlāk, attīstot savu teoriju, M. Porters pievienoja vēl divus elementus – valsti un gadījumu.

Neskatoties uz to, ka M. Porters savā analīzē iedala minimālu lomu valdībai, liela daļa viņa rekomendāciju

attiecas tieši uz valsts politiku (Boroņenko, 2009), un tas parādās gandrīz visās īstenotajās klasteru iniciatīvās.

Kā atzīmē Maikls Enraits (Michael J. Enright), klasteru iniciatīvas atšķiras ar valdības iesaistīšanās pakāpi.

Lielās, attīstītās ekonomikās vietējā valdība ir sekmējusi lielāko daļu klasteru iniciatīvu, bet daudzās mazās

attīstītās valstīs un attīstībā esošās valstīs valdībai bieži vien ir bijusi vadošā loma klasteru attīstībā (Enright,

2000).

Ar „gadījumu” M. Portera teorijā tiek saprasts kāds notikums, kura rezultātā kādai nozarei kādā

reģionā rodas daudz augstāka konkurētspēja, piemēram, izmaiņas politiskajā sistēmā, kari, valūtas svārstības,

tehnoloģiskie atklājumi u. c.

Kopš M. Portera klastera koncepcijas pirmās definīcijas ir pagājuši gandrīz 20 gadi, un šajā laikā ir

mainījusies gan autora definīcija, gan izstrādātas vairākas citu autoru definīcijas. Tā šobrīd aktuālā (saskaņā

ar Hārvarda biznesa skolas (HBS) "Stratēģijas un konkurētspējas institūta" mājaslapu) M. Portera klastera

definīcija skan šādi: „Klasteri ir kādas jomas savstarpēji saistītu uzņēmumu, organizāciju un institūciju

ģeogrāfiska koncentrācija reģiona, štata vai valsts līmenī” (Institute for Strategy and Competitiveness, 2014).

Atšķirībā no pirmās definīcijas 1990. gadā, ir precizēts ģeogrāfiskās koncentrācijas mērogs, un definīcija ir

vispārināts klasteri veidojošo dalībnieku uzskaitījums.

Saskaņā ar vairāku zinātnieku secinājumiem, šobrīd nav, un vēl vairāk, nevar būt viena vienota

termina „klasteris” definīcija. To nosaka gan klastera jēdziena lietošana dažādās zinātnes nozarēs

(ekonomika, vadībzinātne, ekonomiskā ģeogrāfija u. c.), gan definīcijas pielāgošana lietotāju (piemēram,

akadēmiskām vai politiskām) vajadzībām, gan koncepcijas dažādās dimensijas (ģeogrāfiskā,

sociālekonomiskā, sektoriālā u. c.), gan klastera kā atvērtas un dinamiskas sistēmas raksturs. Piemēram, HBS

Stratēģijas un konkurētspējas institūta un Stokholmas Ekonomikas skolas vairāku pētījumu rezultātā tapušais

„The European Cluster Memorandum” klasteri definē kā „specializētu uzņēmumu un organizāciju, kas savā

starpā ir saistītas ar daudzējādām iekšējām un ārējām saiknēm, reģionālu koncentrāciju, tādējādi nodrošinot

10

inovācijas procesu sekmējošu vidi” (Center for Strategy and Competitiveness, 2007). Gan šajā definīcijā, gan

visā dokumentā jūtams uzsvars uz klasteru lomu inovācijas radīšanā, tomēr šī definīcija ir īpaša ar to, ka tajā

ir mēģināts iekļaut visas klastera koncepcijas dimensijas un elementi.

Šīs dimensijas ir:

ģeogrāfiskā koncentrēšanās;

uzņēmumu un organizāciju sasaiste, kur izšķir:

- uzņēmumu saikni;

- uzņēmumu u. c. klastera dalībnieku grupu saikni.

Aizvien vairāk definīcijās redzama klastera koncepcijas attīstības gaitā ieviestie un precizētie

elementi:

dažāda lieluma uzņēmumi un saistītās organizācijas;

ģeogrāfiskās koncentrēšanās mērogs;

sasaistes sociālekonomiskie un kultūras faktori;

loma zināšanu apgūšanā, inovācijas radīšanā un īstenošanā.

Ņemot vērā analizētās klastera definīcijas, autors piedāvā savu šā termina definīciju, kas turpmāk

tiek lietota promocijas darbā: “Klasteris – nozares uzņēmumu un ar tiem saistītu organizāciju reģionālas

koncentrācijas veids, kas rada inovācijas vidi un sekmē nozares un reģiona ilgtspējīgu konkurētspējas paaugstināšanos”.

Šajā darbā lietotajā definīcijā tiek precizēts, ka klasteri veidojas nozares uzņēmumu un saistīto

organizāciju ietvaros. Nozares uzņēmumu un saistīto organizāciju koncentrācija notiek noteiktos reģionos,

kas var būt, sākot ar kādu pilsētas reģionu, piemēram, kvartālu, līdz beidzot ar reģionu starpvalstu līmenī.

Būtiski, ka šāda koncentrācija rada vidi inovācijai un nozares, kā arī reģiona, ilgtspējīgas konkurētspējas

paaugstināšanos. Klasterim ir būtiska loma nozares inovācijā, kas sekmē tās un reģiona attīstību

konkurētspējas paaugstināšanai.

Klasterim, kā jau dinamiskai sistēmai, ir savs dzīves cikls, kas sākas ar rašanos un beidzas ar sairšanu

vai pārveidošanos. Literatūrā ir sastopami vairāki klastera dzīves cikla modeļi, kas ietver no trim līdz sešām

stadijām (piemēram, Andersson et al., 2004; Enright, 2000; Rosenfeld, 2002; Seeley, 2007). Autors, balstoties

uz International Organization for Knowledge Economy and Enterprise Development (IKED) autoru

publikācijā „The Cluster Policies Whitebook” izveidoto klastera dzīves cikla modeli, papildinot to ar citu

autoru atziņām, apskata šādas dzīves cikla stadijas: aglomerācija (agglomeration), veidošanās stadija

(emerging cluster), attīstības stadija (developing cluster), brieduma stadija (mature cluster) un panīkuma

stadija (declining cluster), kas var noslēgties trīs veidos: klastera pārveidošanās (transformation), stagnācija

(stagnation) vai iziršana (decay).

Aglomerācija ir situācija, kad kādā reģionā sāk veidoties ģeogrāfiska koncentrācija ar kādas nozares

uzņēmumiem un atbalsta organizācijām. Bieži šādu procesu veicina inovācijas process, izgudrojumu rašanās

un ieviešana un ārējās investīcijas, kā arī konkrētās nozares attīstībai labvēlīga uzņēmējdarbības vide.

Klastera veidošanās stadijā uzņēmumu vidū un uzņēmumu un atbalsta organizāciju vidū sāk rasties

kopīgas intereses un vajadzība sadarboties, līdz ar to sāk veidoties sadarbības saites.

Klastera attīstības stadijā ir sasniegta kritiskā masa klastera izveidei: aktīvi darbojas saites klastera

iekšienē un sāk veidoties ārējās saites, notiek strauja saistīto uzņēmumu veidošanās, veidojas formālas vai

neformālas organizācijas, kas īsteno klastera iniciatīvu. Reizē ar klastera iniciatīvas izstrādi un tās īstenošanas

organizācijas izveidi var tikt veidots arī klastera zīmols, mājaslapa u. tml. aktivitātes.

Klastera brieduma stadijā ir sasniegts augstākais punkts klastera dzīves ciklā, un izaugsmes tempi

sāk samazināties. Novērojama procesu rutīna, mazāk uzmanības tiek pievērsta inovācijai. Parādās aizvien

vairāk uzņēmumu ārpus klastera, kas ražo līdzīgas un aizvietojamas preces vai pakalpojumus, līdz ar to par

galveno konkurētspējas ieroci kļūst cena.

Klastera panīkuma stadijā izaugsmes tempi ir ievērojami samazinājušies, un samazinās arī faktori,

kas varētu veicināt izaugsmes pieaugumu. Klasterī tikpat kā vairs nerodas jauni uzņēmumi, kas varētu

revitalizēt klastera darbību, vēl vairāk – jau esoši uzņēmumi sāk pamest klasteri un sākt darbību vietās, kur

tikai veidojas jauns klasteris. Šajā stadijā ir svarīgi noteikt pareizu stratēģiju, lai novērstu klastera stagnāciju

vai sairšanu un notiktu tā pārveidošanās.

Klastera pārveidošanās būs iespējama, ja, mainoties tirgus prasībām, tehnoloģijām u. c. faktoriem,

lielākā daļa un nozīmīgākie klastera dalībnieki būs spējīgi un vēlēsies ieviest šos jauninājumus. Svarīga

nozīme atkal ir pētniecības un attīstības aktivitātēm gan klastera, gan katra uzņēmuma līmenī. Svarīga nozīme

būs tiem jaunajiem uzņēmumiem, kas ienāks konkrētā klastera teritorijā.

11

Ja klasterim neizdodas pārveidoties, tad var notikt tā sairšana, proti, klasteris beidz pastāvēt. Tomēr

dažkārt klasteris turpina pastāvēt, lai gan bez jebkādām attīstības pazīmēm. Stagnācijas periods var būt

ilgstošs, ja nozarē neparādās jauns līderis vai ārējā vidē nenotiek klastera attīstību sekmējoši notikumi. Bieži

vien klasteris stagnācijas periodā turpina pastāvēt iepriekšējās “inerces” iespaidā.

Katra klastera dzīves cikla stadija ir citādāka, līdz ar to ir nepieciešama atšķirīgu stratēģiju īstenošana

visu klastera dalībnieku līmenī. Konkrētās aktivitātes var būt atbalstošas, stimulējošas, pārveidojošas un

atjaunojošas, un tām jābūt vērstām uz inovācijas radīšanu un ieviešanu, pētniecību un attīstību un tehnoloģiju

ieviešanu (De Propris, 2007).

Var iedalīt vairākas lielas klastera dalībnieku grupas, kas attēlots 1.1. attēlā.

Centrālā klastera dalībnieku grupa ir tajā ietilpstošie uzņēmumi. Parasti klasterī uzņēmumi

apvienojas vērtību ķēdes ietvaros, tas nozīmē, ka tajā ietilpst uzņēmums vai uzņēmumi, kas ražo konkrētas

preces vai sniedz pakalpojumus, uzņēmumi, kas piegādā izejvielas, uzņēmumi, kas iegādājas gatavo

produktu, servisu nodrošinoši uzņēmumi un arī saistītie uzņēmumi. Skatoties uz klasteru attīstību vēsturiski,

ļoti bieži kādā teritorijā rodas viens kādas nozares uzņēmums, kam nepieciešama sadarbība ar vienu vai

vairākiem izejmateriālu piegādātājiem, produkta pircējiem, izplatītājiem, transportētājiem, t. i., visā nozares

vērtības ķēdē, kur katrs nākamais posms palielina galaprodukta vērtību. Ja šajā teritorijā sāk darboties vēl

citi šīs pašas nozares uzņēmumi, arī tie izmanto vienus vai otrus uzņēmumus nozares vērtības ķēdes ietvaros.

Līdz ar to šādas nozares vērtības ķēdes izveide ir nozīmīgs pamats klastera attīstībai.

1.1. att. Klastera dalībnieku grupas

(autora adaptēts attēls, balstoties uz Sölvell, 2009)

Nozīmīga klastera dalībnieku grupa ir arī mācību un pētniecības iestādes, kam īpaši svarīga loma

ir inovācijas radīšanā un kvalificētu darbinieku un vadītāju sagatavošanā. Uzņēmumu sadarbībai gan ar

mācību, gan ar pētniecības iestādēm klasterī ir ļoti nozīmīga loma ar sinerģētisku efektu. Universitāšu loma

klastera attīstībā nav tikai tā dzīves cikla pirmajās stadijās, bet arī turpmāk: gan sagatavojot atbilstošus

darbiniekus, gan nodrošinot augsni inovācijai un jaunu uzņēmumu radīšanai.

Lai gan finanšu institūciju abpusējā sadarbība ar uzņēmumiem ir mazāk attiecināma uz klastera

saitēm, tomēr jāuzsver šo institūciju loma īpaši klastera pirmajās stadijās un attīstībā.

Laikā, kad ļoti nozīmīga loma ir informācijai, arī klastera iekšienē jābūt sadarbībai ar masu

medijiem, kas mūsdienās ietver ne tikai tradicionālos veidus, kā avīzes un televīzija, bet arī internetu u. c.

jaunos medijus. Plašsaziņas medijiem nav tiešas saites ar citiem klastera dalībniekiem, tomēr tie pamatā

atspoguļo konkrētās ģeogrāfiskās teritorijas aktualitātes, tai skaitā arī klastera darbību, tādējādi radot klastera

atpazīstamību un pat veidojot tā zīmolu (Sölvell, 2009).

12

Lai gan klastera būtība neprasa no tā dalībniekiem oficiālu piederību kādai vispārējai organizācijai,

tomēr bieži klastera dalībnieku vidū rodas neformālas apvienības vai tiek izveidotas oficiālas klastera

organizācijas, kas īsteno kopīgus klastera līmeņa mērķus, pārstāv klasteri, veido tā zīmolu u. tml.

Valdības loma gan ekonomikā kopumā, gan attiecībā uz klasteriem dažādās valstīs atšķiras, kas

izriet no īstenotās politikas, ekonomiskās sistēmas u. c. faktoriem. Tomēr M. Porters ir uzskaitījis valsts

četras galvenās lomas ekonomikā, kas ir svarīgas klasteru kontekstā (Porter, 1998):

1) valdības pamatloma ir nodrošināt makroekonomisko un politisko stabilitāti, ko tā var paveikt,

nodrošinot stabilu valsts pārvaldes institūciju darbību, konsekventu ekonomisko ietvaru un stabilu

makroekonomisko politiku, kas t. sk. iekļauj apdomīgu valsts finanšu politiku un zemu inflāciju;

2) valdībai ir jāuzlabo vispārējā mikroekonomiskā kapacitāte, pilnveidojot izglītota darbaspēka,

infrastruktūras un ekonomiskās informācijas kvalitāti un efektivitāti, izveidojot arī institūcijas, kas

ar to nodarbojas;

3) valdībai ir jāievieš vispārēji mikroekonomiskie noteikumi un jāstimulē konkurence, tādējādi

nodrošinot produktivitātes paaugstināšanos;

4) valdībai ir jāizveido un jāievieš pozitīva, atšķirīga un ilgtermiņa ekonomiskā programma, kas

mobilizē valsts pārvaldi, uzņēmējus, organizācijas un valsts iedzīvotājus pilnveidot gan vispārīgo

uzņēmējdarbības vidi, gan vietējo klasteru darbību.

Vienā vārdā sakot, valdības loma ir „pārskatīt visu laukumu”, nodrošinot tādu uzņēmējdarbības

makrovidi, kas ir labvēlīga klasteru attīstībai valsts vai reģiona līmenī. Klasteru veidošanās nav valdības „no

augšas uz leju” darbība, tāpēc tai vajadzētu nodrošināt katalītisko un atbalsta funkciju gan jauniem, gan jau

eksistējošiem klasteriem.

Klasteru loma audiovizuālās nozares attīstībā ir viens no vairāk pētītajiem jautājumiem par šo

nozari, un lielākā daļa šo pētījumu balstās uz konkrētu piemēru analīzes (cases studies). Pētījumi Ķelnes,

Minhenes, Skotijas un Potsdamas/Bābelsbergas audiovizuālās nozares klasteros atspoguļo tajos ietilpstošo

uzņēmumu sadarbību vērtību ķēdes ietvaros un vadošo uzņēmumu lomu klastera attīstībā (skat. Mossig,

2004; Kaiser & Liecke, 2007; Turok, 2003; Krätke, 2002), valsts un vietējo pašvaldību un to iestāžu un

dažādu klastera atbalsta organizāciju nozīmi apskata pētījumi audiovizuālajās nozarēs Leipcigā, Dānijā,

Monreālā (Bathelt, 2002; Mathieu, 2006; Tremblay & Cecilli, 2009), lokālo klasteru ārējās saites un darbība

globālā vidē tiek pētīta audiovizuālajās nozarēs Zviedrijā, Toronto (skat. Dahlström & Hermelin, 2007; Vang

& Chaminade, 2007; Morawetz et al., 2007) u. c., liela daļa autoru apskata arī mācību un pētniecības iestāžu

lomu klastera attīstībā.

Audiovizuālajā nozarē var iedalīt divu veidu klasterus: pirmkārt, klasteri, kas ietver uzņēmumus, kas

nodrošina pilnu filmu/televīzijas ražošanas procesu (skat. 1.2. attēlu), un klasteri, kuros iekļaujas arī pārējās

dalībnieku grupas (saistītie un servisa pakalpojumu uzņēmumi, valsts un vietējo pašvaldību iestādes, finanšu

institūcijas, izglītības un pētniecības iestādes, sabiedriskās organizācijas un masu mediji).

1.2. att. Filmu nozares vērtību ķēdes izvērsts modelis

(autora adaptēts attēls, balstoties uz Krätke, 2002)

13

Bieži audiovizuālās nozares attīstību un klastera izveidi sekmē liela nozares uzņēmuma darbība,

piemēram, sabiedriskās un komerciālās televīzijas. Piemēram, Vācijā visnozīmīgākie filmu nozares klasteri

atrodas Bābelsbergā (Potsdama), Ķelnē, Hamburgā un Minhenē, bet vienīgi Bābelsbergā neatrodas neviena

nozīmīga TV studija (Krätke, 2002). Līdzīga situācija ir arī Apvienotajā Karalistē, kur klastera izveidi veicina

reģionālo BBC un komerciālo televīzijas kanālu nodaļu atvēršana, piemēram, Skotijā (Turok, 2003).

Viennozīmīgi, mācību un pētniecības iestādēm ir būtiska loma arī audiovizuālās nozares klasteru

darbībā, īpaši inovācijas radīšanā un ieviešanā, kā arī profesionālu darbinieku un vadītāju sagatavošanā.

Mācību iestādes ļauj veidot arī sociālās saites, kas ir svarīgs faktors filmu nozarē, piemēram, scenāriju autora

un režisora sadarbībā u. tml.

Globālais mārketings, nozares interešu lobijs, investīciju piesaiste, sabiedriskās attiecības,

pētniecība un inovācijas ieviešana ir dažas no funkcijām, ko arī audiovizuālās nozares klasterī iespējams

veikt efektīvāk, ar mazākām izmaksām un ar labākiem rezultātiem, nekā katram uzņēmumam atsevišķi.

Šādam mērķim, kā tika minēts iepriekš, klastera ietvaros tiek dibinātas dažādas atbalsta organizācijas, kuru

darbībā bieži tiek iesaistītas sabiedriskās organizācijas, mācību un pētniecības iestādes vai pat vietējā

(reģionālā) pašvaldība. Filmu nozarē visbiežāk tiek veidotas organizācijas, kas nodarbojas ar finansējuma

piesaisti filmu projektiem u. c. atbalsta aktivitātēm, un organizācijas, kas piesaista filmēšanas projektus

reģionam, sniedz tiem visu nepieciešamo informāciju u. c. veida atbalstu, kā arī nodarbojas ar mārketingu

nozares līmenī.

Valsts vai reģiona līmenī audiovizuālās nozares, īpaši filmu ražošanas, attīstība bieži tiek stimulēta

ar nodokļu politiku, kurā var iedalīt divas kategorijas. Pirmo veido tādi tiešie stimuli kā: algu kredīti,

pārdošanas nodokļa atlaide vai ienākuma nodokļa samazinājumi, vai atbrīvošana no tā. Otrā grupa ir tādi

netiešie stimuli, kas veicina investīcijas (Morawetz et al., 2007).

Tomēr šāda nodokļu politika nav viennozīmīga, īpaši apstākļos, ja valstis vai reģioni savas nozares

konkurētspējas paaugstināšanai izmanto tikai šo līdzekli. Nodokļu atlaidēm var būt pozitīva ietekme uz

nozares un klastera attīstību tās sākotnējā stadijā. Tomēr šādu atlaižu ilgstoša lietošana var neveicināt nozares

ilgtspējīgu attīstību, jo nodokļu atlaides, no vienas puses, piesaista audiovizuālos projektus, bet, no otras

puses, tas nerada apstākļus investīciju ieguldīšanai, jo liela daļa šādu projekti ir vienreizēji pasākumi

(Morawetz et al., 2007).

Audiovizuālajā nozarē Eiropā būtiska loma ir valsts vai reģionāla līmeņa finansiālajam atbalstam

audiovizuālo darbu veidošanai, ko papildina arī Eiropas Savienības īpašs finansējums šādu darbu uzņemšanai

(Morawetz et al., 2007), – agrāk programmā „Media”, tagad – „Radošā Eiropa”. Kā norāda Dale, šāds

finansējums tiek paredzēts, jo Eiropā radītajam kino ir grūtības piesaistīt nepieciešamo apmeklētāju

daudzumu un citus ieņēmumu veidus, lai tas tiktu veidots komerciāli nevis subsidēti (Dale, 1997). Tomēr

šāda finansējuma piešķiršana ļauj atbalstīt filmas, kam ir būtiska loma nacionālās identitātes stiprināšanā, kas

ir domātas bērnu un jauniešu auditorijai vai, piemēram, jauno režisoru filmas. Reizē tas rada arī nodokļu

ieņēmumus, piesaista ārvalstu investīcijas (eksportējot pakalpojums), kā arī rada ienākumus citās saistītās

nozarēs.

Kopumā audiovizuālā nozare ir ar augstā klastera izveides iespējām, ko nosaka nozares vērtību ķēdes

posmi, filmu izveides process un valsts politika. Klastera izveide citās pilsētās, piemēram, Leipcigā (Vācija)

vai Skonē (Zviedrijā), ir sekmējusi nozares un reģiona attīstību un starptautisko konkurētspēju, ko parāda

promocijas darbā apskatītie nozares klastera piemēri.

14

2. Latvijas audiovizuālās nozares klastera izveides iespējas (2. nodaļā ir 53 lappuses, seši attēli un 19 tabulas)

Nozares vispārējs atspoguļojums skatāms 2.1. attēlā.

2.1. att. Latvijas audiovizuālā nozare un atbalsta struktūra

(autora veidots attēls)

Latvijas audiovizuālās nozares uzņēmumu statistikas apkopošana un analīze balstīta uz CSP un

NKC datubāžu datiem. Statistikas dati tika apkopoti par organizācijām, kas kā galvenos darbības veidus

norādījušas 2.1. tabulā minētos veidus pēc NACE klasifikatora 2. red.

2.1. tabula

Audiovizuālās nozarē ietilpstošie darbības veidi (pēc NACE klasifikatora)

NACE kods Darbības veids

59.11 Kinofilmu, video filmu un televīzijas programmu producēšana

59.12 Darbības pēc kinofilmu, video filmu un televīzijas programmu producēšanas

59.13 Kinofilmu, video filmu un televīzijas programmu izplatīšana

59.14 Kinofilmu demonstrēšana

60.20 Televīzijas programmu izstrāde un apraide

(Avots: Centrālā statistikas pārvalde, 2014)

Diemžēl NACE klasifikators neļauj pilnībā aptvert visu audiovizuālo nozari un tās jomas, piemēram,

klasifikators neļauj aptvert statistiku par datorspēļu izstrādes un multimediju darbu izstrādes uzņēmumiem.

Tāpat daļa organizāciju, kas savā darbībā rada audiovizuālās nozares produktus, kā savus galvenās darbības

veidus ir norādījuši citas jomas, piemēram, informāciju tehnoloģiju uzņēmums var piedāvāt „video uz

pieprasījuma” un līdzīgus pakalpojumus. Šādas statistikas datu apkopošanas un analīzes problēmas radošo

industriju jomā ir konstatētas arī citos pētījumos (skat. Vanags, 2007; Kultūras ministrija, 2013b).Tāpēc

nozares raksturojumā un lielākoties pētījumā kopumā tika izmantoti dati un informācija par kino, video un

televīzijas jomām, kas, pēc autora aplēsēm, pētījuma periodā veidoja Latvijas audiovizuālās nozares

būtiskāko daļu. Tomēr, iespēju robežās, nozares apskatā tika iekļauta informācija arī par pārējām nozares

jomām.

15

2.2. tabula

Audiovizuālās nozares uzņēmumu darbības rādītāji

(2008.–2013., skaits, tūkst. EUR)

Gads 2008. 2009. 2010. 2011. 2012. 2013.

Uzņēmumu skaits 218 224 234 253 311 331

Nodarbināto skaits 1712 1397 1307 1252 1142 1265

Apgrozījums (tūkst. EUR) 80654 58180 60269 60046 67367 69144

Produkcijas vērtība (tūkst. EUR) 84902 61420 66991 63522 74465 74545

Pievienotā vērtība (tūkst. EUR) 32519 14984 17330 13469 22741 17991

(Avots: Centrālā statistikas pārvalde, 2014)

Kā atspoguļots 2.2. tabulā, audiovizuālajā nozarē strādājošo uzņēmumu skaits laika posmā no 2008.

līdz 2013. gadam ir pieaudzis par vairāk nekā 50 %, kas saistīts gan ar jaunu profesionāļu ienākšanu nozarē,

gan strādājošu uzņēmumu pārstrukturizēšanu un citiem faktoriem. Lielākā daļa uzņēmumu nodarbojas ar

filmu un televīzijas programmu producēšanu (vidēji 50 %) un televīzijas programmu izstrādi un apraidi

(vidēji 27 %). No otras puses, nozarē nodarbināto skaits ir samazinājies par ~ 1/4, kas saistāms gan ar

emigrāciju, nodarbošanās maiņu (piemēram, no darbībās medijos pārejot izglītības jomā vai līdzīgi) un

pensijas vecuma sasniegšanu. Uzņēmumu apgrozījums šajā periodā ir gan samazinājies par vairāk nekā 27 %

(salīdzinot 2008. un 2009. gada datus), kas skaidrojams gan ar ekonomisko krīzi, gan ar izrietošo valsts

finansējuma samazinājumu filmu radīšanai un komercpasūtījumu skaita samazināšanos. Likumsakarīgi,

pārvarot krīzes smagāko punktu, sākot strādāt jaunos tirgos un piedāvājot jaunus produktus, apgrozījums ir

palielinājies par gandrīz 20 % (salīdzinot 2009. un 2013. gadu), tomēr 2013. gadā netika sasniegts 2008. gada

līmenis (atšķirība vairāk nekā 13 %).

Tas pats attiecas arī uz uzņēmumu produkcijas vērtību un pievienoto vērtību, kas samazinājās

attiecīgi par 28 % un 54 %, salīdzinot 2008. un 2009. gada datus, un pieauga attiecīgi par 21 % un 20 %,

salīdzinot 2009. un 2013. gada datus, tādējādi analizējamā perioda beigās nesasniedzot 2008. gada rādītājus,

kas īpaši atspoguļojas pievienotās vērtības kritumā (gandrīz 45 % apmērā).

Kopumā šajā periodā audiovizuālo nozari var raksturot kā daļēji stagnējošu, jo, lai gan uzņēmumu

skaits ir palielinājies, tas nav sekmējis nodarbināto skaita vai apgrozījuma kāpumu, ko, protams, var skaidrot

ar būtisku ekonomiskās krīzes ietekmi uz nozari. Savukārt darbinieku skaita izmaiņas ļauj secināt, ka lielākā

daļa nozares uzņēmumu ir mikrouzņēmumi vai mazie uzņēmumi, ko apliecina arī dati par darbinieku skaitu

uzņēmumos.

Nozares uzņēmumu darbības būtiskākie rādītāji ir: piesaistītais finansējums, radīto produktu (filmu

un televīzijas programmu) skaits un to starptautiskais novērtējums (apbalvojumi).

Latvijas audiovizuālo mediju darbības būtisks finansējuma un attīstības avots ir valsts, ES fondu, kā

arī Rīgas filmu fonda (RFF) finansējums, kas nodrošina kino un televīzijas filmu izstrādi, filmēšanu,

pēcapstrādi, ierakstu veidošanu, demonstrēšanu Latvijā un ārvalstīs, kopprodukcijas veidošanu utt. (skat. 2.3.

tabulu).

2.3. tabula

Latvijas filmu nozares finansējums (2008.–2013., EUR)

Gads Finansējuma avots

KOPĀ NKC VKKF Media + Eurimages RFF

2008 4605137 1524584 691514 – 6845030

2009 2514059 655586 458772 – 3634256

2010 1512314 369676 444714 15780 2347222

2011 1652894 343396 776597 410742 2895067

2012 1511258 539361 472691 96703 2492316

2013 2082285 566533 398892 241272 3295634

(Avots: Nacionālais kino centrs, 2014b; Rīgas filmu fonds, 2014; Media Desk, 2014)

Kopējais filmu veidošanai pieejamais finansējums laika posmā no 2008. līdz 2013. gadam ir bijis

2,35–6,85 miljonu eiro apmērā, kas ir apmēram tādā pat līmenī kā nozares finansējums 2004.–2006. gadā

(Nacionālais kino centrs, 2014b). Nozares finansējums savu maksimumu sasniedza 2008. gadā, bet

turpmākajos gados finanšu un ekonomiskās krīzes rezultātā piedzīvoja ievērojamu samazinājumu, piemēram,

2009. gadā par 47 % un 2010. gadā par 35 %, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

16

Filmu nozares fondu finansējuma saņēmēju analīze ļauj noteikt aktīvākos audiovizuālās nozares

uzņēmumus Latvijā, kas saviem projektiem ir spējuši piesaistīt būtiskus finanšu resursus, tai skaitā arī no

Eiropas Savienības fondiem (skat. 2.4. tabulu).

2.4. tabula

Lielāko publisko finansējumu ieguvušās studijas (2008.–2013., EUR)

Studija NKC VKKF Media + Eurimages RFF Kopā

Filmu studija Rija 1033929 68363 555378 91850 1749520

Platforma Films 921466 7640 159648 0 1088754

Animācijas brigāde 669335 75364 109296 0 853995

Mistrus Media 567264 66172 155685 0 789121

EGO Media 407497 99116 117762 94483 718858

Jura Podnieka studija 258476 93933 344303 0 696712

Studija Lokomotīve 454501 61344 151693 0 667538

Nida Filma 653626 6986 0 0 660612

Tanka 557313 9947 0 0 567260

Kaupo 536595 12999 0 0 549594

F.O.R.M.A. 531850 8492 0 0 540341

Kompānija „Hargla” 457159 45823 24949 0 527932

(Autora aprēķins pēc Nacionālais kino centrs, 2014b; Valsts Kultūrkapitāla fonds, 2014; Media Desk, 2014;

Rīgas filmu fonds, 2014)

Apkopojot datus par audiovizuālās un filmu nozares fondu finansējuma saņēmējiem laika posmā no

2008. līdz 2013. gadam, tika noteiktas vairāk nekā 70 atbalstu saņēmušās organizācijas tieši filmu veidošanai

un izplatīšanai. 2.4. tabulā ir atspoguļota informācija par 13 audiovizuālās nozares uzņēmumiem, kas laika

posmā no 2008. līdz 2013. gadam ir piesaistījuši vislielāko (lielāku par 500000 EUR) kopējo finansējumu no

Nacionālā kino centra, Valsts Kultūrkapitāla fona, ES fondiem (MEDIA un Eurimages) un Rīgas filmu fonda.

Būtisks rādītājs audiovizuālās nozares darbības raksturošanai ir dati par nozares uzņēmumu

radītajiem produktiem, konkrēti – producētajām filmām, televīzijas pārraidēm un izstrādātajām un

pārraidītajām televīzijas programmām. CSP dati par šiem rādītājiem ir atspoguļoti 2.5. tabulā.

2.5. tabula

Audiovizuālo darbu statistika (2008.–2013., skaits, minūtes, stundas)

Gads 2008. 2009. 2010. 2011. 2012. 2013.

Īsmetrāžas filmas (skaits) 25 33 29 18 15 19

Pilnmetrāžas filmas (skaits) 16 17 16 18 10 8

Filmu ilgums (min.) 1300 1828 1487 1117 1542 1580

TV programmu ilgums (stundās) 98606 97219 65401 52898 87704 101214

(Avots: Centrālā statistikas pārvalde, 2014; autora aprēķins pēc Filmas.lv, 2014)

Radīto filmu kopskaits parāda, ka filmu nozare attīstās stabili un, neskatoties uz izmaiņām valsts

finansiālajā atbalstā, gadā tiek radītas vidēji 14 pilnmetrāžas filmas un 23 īsmetrāžas filmas. Tomēr jāņem

vērā, ka finansējuma samazinājuma vai pieauguma ietekme uz filmu skaitu atspoguļojas ar divu, trīs gadu

aizturi, kas saistīts ar filmu ražošanas cikla ilgumu. Piemēram, pilnmetrāžas filmu skaita samazinājums 2012.

un 2013. gadā saistāms ar valsts finansējuma samazinājumu filmu nozarei 2009. un 2010. gadā (skat.

2.3. tabulu). Līdzīgi situācija vērtējama arī televīzijas nozarē, kur TV kanālu radīto programmu kopējo

ilgumu ietekmē ekonomiskā situācija (īpaši komerctelevīzijas kanāliem), valsts finansējuma apjoms Latvijas

televīzijai un citi ārējie faktori, piemēram, digitālās apraides pilnīga ieviešana visā Latvijas teritorijā 2010.

gadā. Tas ietekmēja, ka TV raidorganizāciju skaits 2010. gadā samazinājās no 25 līdz 19 un 2011. gadā līdz

17 raidorganizācijām, rezultējoties arī radīto programmu kopējā ilguma samazinājumā (Centrālā statistikas

pārvalde, 2014).

Lai noteiktu aktīvākos Latvijas audiovizuālās nozares uzņēmumus, tika izmantota metode, kas

iepriekš ir aprobēta pētījumā „Business Models and Value Chains in Audiovisual Media” (Jura Podnieka

studija, 2011). Izmantojot NKC datubāzē pieejamo informāciju, tika noteiktas visas filmu studijas, kas ir

producējušas kaut vienu filmu laika posmā no 2008. līdz 2013. gadam. Šādā veidā tika noteiktas ap 60 filmu

studiju (kas parāda uz lielo nozares sadrumstalotību), no kurām tikai 11 ir izlaidušas vismaz piecas filmas šo

sešu gadu laikā (skat. 2.6. tabulu).

17

2.6. tabula

Latvijas aktīvākās filmu studijas (2008.–2013., filmu skaits, minūtes)

Studija Filmu

skaits

Kopējais minūšu

skaits Studija

Filmu

skaits

Kopējais minūšu

skaits

Vides filmu

studija

12 583 Jura Podnieka

studija

9 283

Atom Art 10 68 Ego Media 8 418

Animācijas

Brigāde

10 116 Mistrus Media 8 315

Filmu studija

Rija

10 368 Studija

Lokomotīve

8 416

Fonds Sibīrijas

bērni

9 484 Kompānija

„Hargla”

7 290

A. Epnera studija

AVE

5 270

(autora aprēķins pēc Filmas.lv, 2014)

Visražīgāk pēdējo piecu gadu laikā ir strādājušas studijas, kas vairāk specializējas dokumentālo un

animācijas filmu (tomēr jāņem vērā, ka lielākā daļa radīto animācijas filmu ir īsmetrāžas – īsākas par 10

minūtēm) producēšanā.

Citas studijas, kas ir nozīmīgi filmu nozares dalībnieki Latvijā, ir „Platforma Filma” (spēlfilmas

„Sapņu komanda 1935”, „Rīgas sargi u. c., filmēšanas paviljons „Cinevilla”), AS „Rīgas kinostudija” (Rīgas

kinostudijas filmēšanas paviljoni un infrastruktūra, 24,1 % valsts īpašumā) un „Film Angels Studio” (deviņu

projektu atbalsts RFF). Tomēr lielākā daļa filmu studiju Latvijā pēdējo sešu gadu laikā ir radījušas 1–2 filmas,

kas liecina par to mazo kapacitāti un darba efektivitāti, jo liela daļa filmu studiju Latvijā ir one-man (“viena

darbinieka”) uzņēmumi, kuros filmas režisors ir gan studijas vadītājs, filmu producents, scenārija autors un

pilda vēl citus pienākumus. Daļa studiju faktiski beidza pastāvēt ekonomiskās krīzes laikā, pirms tam

īstenojot vienu filmu projektu, izmantojot ievērojamo nozares finansējuma pieaugumu 2007. un 2008. gadā.

Kopumā Latvijas audiovizuālo nozari var raksturot divējādi: no vienas puses, to veido daudz

mikrouzņēmumu un mazo uzņēmumu, kas nodarbojas ar kino veidošanu, no otras puses, televīzijas nozarē

un filmu izplatīšanas jomā darbojas tikai daži uzņēmumi, un turpinās uzņēmumu konsolidēšana. Lielākā daļa

uzņēmumu, kas nodarbojas ar filmu veidošanu, ir „viena cilvēka” uzņēmumi. Šādu uzņēmumu būtiskākais

(reizēm arī vienīgais) finansējuma avots ir valsts finansējums filmu nozarei, un šie uzņēmumi pēdējo piecu

gadu laikā ir izveidojuši 1–2 filmas. Salīdzinoši mazāka daļa filmu nozares uzņēmumu nodarbina vairāk nekā

vienu darbinieku, aktīvi strādā pie dažādu kino projektu finansējuma avotu piesaistes, tai skaitā Eiropas

Savienības. Šādi uzņēmumi ir izveidojuši vismaz piecas filmas pēdējo piecu gadu laikā, ieskaitot arī

starptautiskas kopprodukcijas filmas, kuru mākslinieciskā kvalitāte tiek novērtēta un apbalvota

starptautiskajos festivālos. Kā aktīvākos un nozīmīgākos filmu nozares uzņēmumus Latvijas var uzskatīt:

„Filmu studija Rija”, „Studija Lokomotīve”, „Platforma Filma”, „Kompānija Hargla”, „Mistrus Media”,

„Atom Art”, „Jura Podnieka studija”, „EGO Media”, „Animācijas brigāde”, „Vides filmu studija, „Rīgas

kinostudija”, „Film Angels Studio” u. c. Lielākā daļa no šīm studijām vissekmīgāk darbojas tieši animācijas

un dokumentālo filmu veidošanā. Tomēr šīs studijas ne tikai aktīvi nodarbojas ar filmu veidošanu, bet arī

darbojas citās filmu nozares jomās, piemēram, filmu izplatīšanā, ieskaņošanā, filmēšanas pakalpojumu

sniegšanu ārzemju studijām, dalībā kino tirgos u. tml.

Televīzijas nozarē un filmu izplatīšanas un demonstrēšanas jomās vērojama tirgus koncentrācija

dažu uzņēmumu vidū, piemēram, televīzijas tirgus lielā mērā ir sadalīts starp trim spēlētājiem: „MTG Latvia”,

„Baltijas mediju alianse” un „Latvijas televīzija”. Filmu izplatīšanā un demonstrēšanā dominējošās pozīcijas

ir „Forum Cinemas”, kam seko „Acme Film” (filmu izplatīšana), „Cinamon Alfa” un „Multikino” (kino

demonstrēšana). Pēc vienīgās ciparu virszemes apraides operatora licences iegūšanas par vienu no

audiovizuālās nozares vadošajiem uzņēmumiem ir kļuvis „Lattelecom”.

Audiovizuālās nozares attīstībai ir būtiska nozares speciālistu izglītība. Augstāko izglītību

audiovizuālo mediju jomā Latvijā var apgūt piecās augstākās izglītības iestādēs vienā koledžas līmeņa,

septiņās bakalaura līmeņa, trīs maģistra līmeņa studiju programmās un vienā doktora līmeņa studiju

programmā. Lielākā daļa šo studiju programmu pieder studiju virzienam „Mākslas”, izņemot RSU studiju

programmu „Multimediju komunikācija” (virziens – „Informācijas un komunikācijas zinātnes” un LKK

studiju programma „Mākslas institūciju pārvaldība” (virziens – „Vadība, administrēšana un nekustamo

īpašumu pārvaldība”). Tomēr vadības un mārketinga speciālisti, kas varētu darboties audiovizuālajā nozarē,

tiek sagatavoti citās studiju programmās, piemēram, kultūras menedžmenta vai radošo industriju jomā.

18

Kā parāda absolventu skaits laika posmā no 2010. līdz 2013. gadam, bakalaura grādu audiovizuālās

nozares specialitātēs ieguva 77 absolventi, maģistra grādu – 12 absolventu. Atšķirība bakalaura un maģistra

grādu ieguvušo absolventu skaitā ir skaidrojama ar diviem faktoriem. Pirmkārt, liela daļa bakalaura

absolventi sāk darba gaitas un neturpina studijas maģistra līmenī vai arī turpina studijas maģistra līmenī, bet

citās studiju programmās. Otrkārt, dažās izglītības iestādēs audiovizuālās nozares maģistra studiju

programmas tika izveidotas tikai pēdējos gados, kas varētu sekmēt maģistratūras studentu un absolventu

skaita pieaugumu nākotnē.

Kopumā Latvijā augstākā izglītība audiovizuālajā nozarē ir fokusēta studiju virziena “Mākslas”

studiju programmās, sagatavojot režisorus, producentus un operatorus. Novērojams trūkums 1. līmeņa

augstākās profesionālās izglītības programmās, kurās varētu sagatavot audiovizuālo darbu izstrādes procesa

asistentus un tehniskos speciālistus, tādus kā operatora asistents, gaismotājs, skaņu operators, montāžas

režisors u. c. Šādu studiju programmu trūkums nākotnē var radīt būtiskas problēmas nozares attīstībā, jo,

neesot šāda veida speciālistiem, būs grūtības nodrošināt filmēšanas un citu audiovizuālo darbu izstrādes

procesu gan vietēju darbu radīšanā, gan pakalpojumu eksporta gadījumā. Līdzīgi ir novērojams studiju

programmu trūkums, kas fokusētos uz multimediju, jauno mediju un datorspēļu izstrādes speciālistu

sagatavošanu.

Klasteru izveides iespēju novērtēšanā var tik izmantotas dažādas kvantitatīvās un kvalitatīvās

pētniecības metodes. Klasteru kvantitatīvajos pētījumos biežāk tiek analizēta reģionālā (aglomerāciju)

specializācija, nozares statistika, kā arī izmantota aptaujas metode. No kvantitatīvajām pētniecības metodēm

visbiežāk tiek izmantotas ekspertu intervijas un gadījuma izpēte (case studies) (Rocha, 2004; Jucevičius &

Puidokas, 2007). Ņemot to vērā, tika izstrādāta šā darba pētījuma metodoloģija, kuras posmi ir atspoguļoti

2.2. attēlā.

2.2. att. Pētījuma metodes un gaita


Pētījuma bāzi veido trīs kārtās veiktas intervijas un divas fokusgrupas diskusijas, kuru rezultāti

tika analizēti ar priekšmetā pamatotās teorijas (grounded theory) metodoloģiju. Interviju un fokusgrupu

rezultāti un secinājumi tika salīdzināti ar promocijas darba 2.1. nodaļā veiktās nozares analīzes rezultātiem

un 1. nodaļā veiktā literatūras apskata atziņām. Ņemot vērā interviju un fokusgrupu diskusiju rezultātus un

to analīzi salīdzinājumā ar literatūras apskata atziņām un nozares analīzes rezultātiem, tika izstrādātas

vadlīnijas Latvijas audiovizuālās nozares klastera stratēģijai līdzsvarotās vadības kartes (LVK) modelis.

Interviju ceturtajā kārtā tika veikts ekspertu novērtējums izstrādātajām stratēģijas vadlīnijām un izveides

modelim (skat. 3. nodaļu).

Pirmajās trijās kārtās kopumā tika veiktas 27 (vidēji stundu garas) padziļinātas, daļēji strukturētas

intervijas, no kurām 20 intervijas tika veiktas ar 16 nozares uzņēmumu īpašniekiem, vadītājiem,

producentiem un galvenajiem radošajiem profesionāļiem (ar dažu uzņēmumu pārstāvjiem intervijas tika

veiktas divreiz dažādās kārtās), divas ar nozares sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem, divas ar nozares valsts

iestāžu pārstāvjiem, divas ar nozares augstākās izglītības studiju programmu pārstāvjiem un viena ar kino

žurnālisti (dažkārt intervējamā piederība kādai no šīm grupām pārklājās). Intervijas tika veiktas laika posmā

no 2010. gada aprīļa līdz 2012. gada aprīlim, lai novērtētu, vai un kā izmainījās nozares pārstāvju viedoklis

dažādos ar nozares attīstību un klastera sadarbību saistītos jautājumos, kā mainījās nozares pārstāvju

realitātes redzējums un nākotnes skatījums. Lai diskutētu par veikto interviju rezultātiem un klastera izveides iespējām, tika organizētas divas

fokusgrupas diskusijas, pirmajā piedalījās deviņi dalībnieki, otrajā – septiņi. Šajās diskusijās piedalījās deviņi

pārstāvji no astoņiem nozares uzņēmumiem, divi pārstāvji no izglītības iestādēm, viens pārstāvis no nozares

NVO, viens pārstāvis no nozares valsts institūcijas un viens nozares pašnodarbināts profesionālis (divi

19

pārstāvji piedalījās abās diskusijās). No interviju dalībniekiem diskusijās bija pārstāvēti seši dalībnieki,

diskusijās piedalījās jauni dalībnieki no trim uzņēmumiem, vienas NVO, vienas mācību iestādes un viens

pašnodarbināts profesionālis.

Kopumā pētījumam izvēlēto uzņēmumu skaits laika posmā no 2010. līdz 2012. gadam veido

aptuveni 7 % no kopējā nozares uzņēmumu skaita, nodarbināto skaits veido 42,5 % no kopējā skaita,

apgrozījums veido 30,3 % no nozares kopējā apgrozījuma, piesaistītais nozares fondu finansējums veido

33 % no kopējā nozares finansējuma un radīto filmu kopskaits veido 50 % no kopējo radīto filmu skaita.

Intervijām un fokusgrupas diskusijām apzināti vairāk tika izvēlēti lielākie nozares uzņēmumi, jo tiem ir

augstākas klastera izveides iespējas. Tomēr izvēlēto uzņēmumu kopa atspoguļo to dažādību un visai augstu

visas nozares reprezentācijas līmeni.

Balstoties uz katras intervijas un fokusgrupu diskusiju ierakstu, tika sagatavots intervijas/diskusijas

tekstam tuvs pārstāsts un izvēlēti konkrēti tā fragmenti analīzei. No katras intervijas un fokusgrupu diskusiju

pārstāstiem tika nodalīti būtiski fragmenti (satura vienības), kas tika apzīmēti ar konkrētiem kodiem.

Saturiski līdzīgi kodi tika apvienoti kategorijās. Visu interviju un diskusiju noteiktās kategorijas tika

apvienotas vienojošās tēmās (jēdzienos) (Kroplijs & Raščevska, 2010). Lai analizētu (meklētu saiknes) un

konceptualizētu noteiktās kategorijas un tēmas, tika izmantota modificēta jēdzienu kartes (concept map)

pieeja. Iegūtie secinājumi tika salīdzināti ar nozares statistikas datiem un literatūras apskata analīzes rezultātā

iegūtajām atziņām.

Interviju pārstāsti un fokusgrupu apskati tika analizēti ar kvalitatīvo datu analīzes programmu Nvivo,

nosakot atslēgas vārdus (kodus), kategorijas un to pieminēšanas biežumu un intensitāti (skat. 2.7. tabulu).

2.7. tabula

Interviju kategorijas un jēdzieni (skaits, %)

Jēdziens Kategorija Pieminēšanas

biežums

Interviju

skaits

Vidējā sastopa-

mības intensitāte

Nozares vadība Stratēģijas trūkums 13 6 4,67 %

Nozares reputācija 6 6 1,93 %

Līderības trūkums 4 3 2,01 %

Izcilības nesekmēšana 2 2 1,49 %

Publiskais

finansējums

Finansējuma trūkums 27 16 3,02 %

Finansējuma piešķiršanas

kritēriji

6 6 4,42 %

Finansējuma nepastāvīgums 6 5 2,56 %

Finansējuma

sadrumstalotība

5 5 1,93 %

Nozares konkurence

un sadarbība

Nozares sadarbības

nepieciešamība

18 13 6,08 %

“Viensētu princips” 6 4 2,99 %

Personību sadursmes 2 2 1,35 %

Nozares uzņēmumu

darbība

Krīzes situācijas 19 6 13,95 %

Orientācija uz biznesu 12 10 4,22 %

Tehnoloģiju attīstība 10 7 3,93 %

“Viena personas” uzņēmumi 3 3 1,22 %

Nozares produktu

pieprasījums

Dalība ārējos tirgos 23 16 4,41 %

Mārketinga nepieciešamība 16 12 4,14 %

Auditorijas neieinteresētība 17 8 4,6 %

Izplatīšanas sistēma 7 4 2,3 %

Fokuss uz iekšējo tirgu 6 5 2,54 %

Mākslinieciskā vērtība 5 4 2,77 %

Nozares izglītība Izglītības programmu

nepilnības

14 10 5,97 %

Apmācību metodika 2 3 3,20 %

(autora veidota tabula)

Tabulā 2.7. ir redzamas intervijās ar audiovizuālās nozares pārstāvjiem visbiežāk noteiktās

kategorijas un ietverošie jēdzieni. Kopumā tika noteiktas 23 visbiežāk pieminētās kategorijas, kas datu

20

analīzes rezultātā tika apvienotas šādos jēdzienos: nozares vadība, publiskais finansējums, nozares

konkurence un sadarbība, nozares uzņēmumu darbība, nozares produktu pieprasījums un izglītības kvalitāte.

Interviju pārstāstu analīze notika ar kvalitatīvo datu analīzes programmas Nvivo funkciju Nodes,

nosakot teksta fragmentus, kas satur 2.7. tabulā minētās kategorijas. Interviju analīzes apkopojumā ir redzams

katras kategorijas kopējais pieminēšanas biežums (frequency), kopējais interviju skaits, kurās parādās šī

kategorija (references) un vidējā katras kategorijas sastopamības intensitāte (coverage) procentos šajās

intervijās. Ņemot vērā šos rādītājus, par visnozīmīgākajām intervijās identificētām kategorijām var

uzskatīt šādas: dalība ārējos tirgos, nozares sadarbības nepieciešamība, auditorijas neieinteresētība,

mārketinga nepieciešamība, izglītības programmu nepilnības, orientācija uz biznesu un tehnoloģiju attīstība,

finansējuma trūkums, stratēģijas trūkums un krīzes situācijas.

Arī fokusgrupu pārskati tika analizēti tādā pat veidā, kas parādīja, ka visbiežāk abās fokusgrupas

diskusijās tika apspriesta finansējuma nepietiekamība, mārketinga nepieciešamība un nozīme un nozares

sadarbības iespējas un nepieciešamība. Ņemot vērā interviju un fokusgrupu diskusiju analīzes rezultātus un

to norises laikā veiktos pierakstus (memos), noteiktās kategorijas tika apkopotas jēdzienos. Jēdzienu un

kategoriju savstarpējās saites ir parādītas 2.3. attēlā.

2.3. att. Jēdzienu un kategoriju attiecību karte


Kā atspoguļots 2.3. attēlā, visas identificētās kategorijas un ietverošie jēdzieni ir savā starpā cieši

saistīti un atrodas savstarpējā mijiedarbībā. Analizējot katras kategorijas ietekmi uz citām kategorijām, ir

redzams, ka vislielākā kumulatīvā ietekme ir finansējuma trūkumam un nozarē valdošajam “viensētu

principam”.

21

Apkopojot visās intervijās noteiktās kategorijas un jēdzienus, var secināt, ka Latvijas audiovizuālās

nozares darbībā visbūtiskākais faktors ir finansējuma trūkums (īpaši tā samazinājums). Intervijās tika

norādīts uz finansējuma trūkumu ne tikai nozares produktu radīšanai, bet arī to mārketingam, izplatīšanas

sistēmai un nozares izglītības jomā. Ja no 2004. gada pieejamais finansējums būtiski pieauga, tad no 2009.

līdz 2010. gadam tas būtiski samazinājās, kas daļai uzņēmumu un nozarei kopumā radīja krīzes situāciju. Šo

gadu laikā situācija nav būtiski uzlabojusies, kas ir radījis saspīlējumu nozarē, jo publiskais finansējums ir

galvenais konkurences iemesls nozares uzņēmumu vidū. Šo konkurenci vēl vairāk ir saasinājis finansējuma

piešķiršanas kārtība, kurā konkurējošu uzņēmumu pārstāji piedalās finansējuma sadales izlemšanas procesā.

Šāda sāncensība nesekmē sadarbību nozarē: ne uzņēmumu vidū, ne nozares vienā jomā (piemēram,

animācijas studiju starpā), ne nozares jomu vidū (piemēram, televīzijas un kino jomu vidū), kā arī saistīto

nozaru vidū (piemēram, ar datorspēļu izstrādes nozari). Šādas konkurence un sadarbības trūkums

viennozīmīgi kavē nozares klastera izveidi. Nozīmīgs ir arī sadarbības trūkums starp nozares uzņēmumiem

un izglītības iestādēm, kā rezultātā netiek sagatavoti speciālisti atbilstoši nozares vajadzībām, īpaši 1. līmeņa

profesionālajā izglītībā un tehniskie speciālisti.

Nozares klastera izveidi negatīvi ietekmē vienotas nozares stratēģijas, prioritāšu un līderības

trūkums. Ierobežotu finanšu apstākļos ir būtiski noteikt atbalstāmās prioritātes un skaidru darbības stratēģiju,

kas ļauj plānot attīstību ilgtermiņā. Konkrētu prioritāšu noteikšana nodrošina finansējuma nesadrumstalotu

izmantošanu. Intervijās tika norādīts, ka nozares stratēģijai ir jāsekmē izcilība, proti, mākslinieciski

augstvērtīgu audiovizuālo produktu radīšana, kas tiek novērtēta gan vietējā tirgū, gan starptautiski.

Finansējuma trūkums (vai tā samazinājums) ietekmē arī tādu klastera izveidei nozīmīgu faktoru kā

nozares uzņēmumu dalību ārējos tirgos. No vienas puses, tas (vietējā finansējuma trūkums vai samazinājums)

sekmē ārējā finansējuma piesaisti, piemēram, eksportējot pakalpojumus, veidojot kopprodukcijas, bet, no

otras puses, šāds finansējums ir nepieciešams, lai piedalītos nozares tirgos, izstādēs un festivālos, kas mazina

iespēju atrast sadarbības partnerus, produktu izplatītājus utt.

Klastera izveides iespējas mazina arī nozarē raksturīgā tendence radošajiem profesionāļiem veidot

savus uzņēmumus bez nepieciešamām vadības un uzņēmējdarbības kompetencēm, kā arī uzņēmuma

uztveršana vairāk nekā radošās darbības nevis uzņēmējdarbības vietu. Tādējādi dažkārt tiek finansiāli

atbalstīti un radīti produkti, kas apmierina autora māksliniecisko jaunradi, bet kas nav pieprasīti un interesanti

auditorijai. Rezultātā negatīvi tiek ietekmēts nozares tēls, un, nozares iekšējiem konfliktiem atspoguļojoties

ārējā vidē, tiek negatīvi ietekmēta arī nozares reputācija.

Klastera izveidi viennozīmīgi sekmē tehnoloģu attīstība, pozitīvas izmaiņas izglītības sistēmā un

aizvien aktīvāka nozares uzņēmumu darbība ārējos tirgos. Klastera izveide Latvijas audiovizuālajā nozarē ir

ļoti būtiska, jo ierobežota finansējuma apstākļos ir nepieciešama nozares uzņēmumu sadarbība, piemēram,

kopīgai dalībai ārējos tirgos, kopīgai darbam pie projektiem, īpaši kopprodukciju veidošanas ar ārvalstu

partneriem, izmaksu ziņā efektīvas un pamatotas materiāltehniskās bāzes izveidi. Būtiska ir arī sadarbība ar

citiem iespējamiem klastera dalībniekiem, īpaši izglītības un finanšu nozarēs.

22

3. Audiovizuālās nozares klastera stratēģiskais virziens un modelis

(3. nodaļā ir 33 lappuses, septiņi attēli un sešas tabulas.)

Lai formulētu klastera stratēģiju, ir jāņem vērā, kurā klastera dzīves cikla stadijā klasteris šobrīd

atrodas. Balstoties uz promocijas darba 1.2. nodaļā apskatītajām klastera dzīves cikla stadijām un ņemot vērā

nozares analīzes rezultātus, autors secina, ka Latvijas audiovizuālās nozares klasteris šobrīd atrodas pārejas

posmā no klastera veidošanās uz attīstības stadiju. Par to liecina šādi kritēriji:

nozarē ir izveidojušās savstarpējās sadarbības saiknes, tomēr tās nav pietiekami attīstītas, īpaši, starp

nozares dažādām jomām un starp nozares ieinteresētajām pusēm;

pamazām tiek veidoti tādi klastera iniciatīvas elementi kā: klastera zīmols, mājaslapa (piemēram,

Film Riga);

nozares nodarbinātība vēl joprojām ir zemā līmenī attiecībā pret visu tautsaimniecību;

nozares globālā konkurētspēja vēl ir zemā līmenī, bet tai pēdējo gadu laikā ir tendence pieaugt.

Šajā darbā ir apskatīta LVK (balanced scorecard) pieejas izmantošana klastera stratēģijas

formulēšanā, ieviešanā un novērtēšanā. LVK ir R. Kaplāna un D. Nortona izstrādāts organizāciju stratēģijas

izveides un novērtēšanas rīks (Kaplans un Nortons, 2008), kas ir pielāgojams arī klastera stratēģijas vadībā.

Balstoties uz iepriekš izstrādātiem klasteru LVK perspektīvu modeļiem (Welter et al., 2011,

Terstriep, 2007, MFG Innovations agentur für IT und Medien, 2011), autors ir izstrādājis klastera LVK

perspektīvu modeli, ko veido šādas četras perspektīvas: finanšu perspektīva, iekšējo procesu perspektīva,

mācīšanās un inovāciju perspektīva un klasteru dalībnieku perspektīva. Finanšu perspektīvā tiek noteikts, cik

liels finansējums nepieciešams klastera mērķu sasniegšanai un kādi būs šā finansējuma avoti. Iekšējo procesu

perspektīvā tiek noteikts, kādos nozares procesos klasterim ir jābūt pārākiem, lai apmierinātu klastera

dalībniekus un ieinteresētās puses. Mācīšanās un inovāciju perspektīva nosaka, kā klasteris var stiprināt

nozares spēju mainīties un attīstīties. Klastera dalībnieku perspektīva definē, kas būs klastera dalībnieki un

ko tie sagaida no klastera. Visas perspektīvas ir saistītas ar klastera stratēģisko virzienu, ietverot vīziju,

vērtības un misiju.

Balstoties uz iepriekšējās nodaļas analīzes rezultātiem, autors izstrādājis Latvijas audiovizuālās

nozares klastera stratēģijas vadlīnijas.

Klastera izveides stratēģiskais virziens un katra no četrām LVK perspektīvām ir sasaistīta ar

vairākām iepriekšējā nodaļā (skat. 2.7. tabulu) analizētajām nozares interviju kategorijām (skat. 3.1. tabulu).

3.1. tabula

Klastera stratēģiskā virziena un LVK perspektīvu saistība ar interviju kategorijām

LVK daļa Interviju kategorijas

Klastera

stratēģiskais

virziens

Stratēģijas trūkums Orientācija uz

biznesu

Dalība ārējos tirgos Nozares

reputācija

Dalībnieku

perspektīva

“Viensētu princips” Līderības trūkums “Vienas personas”

uzņēmumi

Finanšu

perspektīva

Finansējuma trūkums Finansējuma

nepastāvīgums

Finansējuma

sadrumstalotība

Iekšējo procesu

perspektīva

Nozares sadarbības

nepieciešamība

Izcilības

nesekmēšana

Mārketinga

nepieciešamība

Personību

sadursmes

Finansējuma

piešķiršanas kritēriji

Krīzes situācija Izplatīšanas sistēma Fokuss uz

iekšējo tirgu

Auditorijas

neieinteresētība

Mākslinieciskā

vērtība

Mācīšanās un

inovācijas

perspektīva

Neatbilstoša

metodika

Izglītības problēmu

nepilnības

Tehnoloģiju

attīstība

(autora veidota tabula)

Piezīme: ar pasvītrojumu atzīmētas visnozīmīgākās intervijās noteiktās kategorijas.

Klastera stratēģiskais virziens. Klastera attīstības virziens ir jāskata sasaistē ar nozares attīstību.

Līdzšinējā nozares darbībā nebija noteiktas (vai netika ievērotas noteiktās) ilgtermiņa attīstības prioritātes,

23

lielākoties tā darbojās īstermiņa mērķu sasniegšanā. Šobrīd nozares attīstības virzieni ir iestrādāti

Kultūrpolitikas pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam „Radošā Latvija”, no kurām izriet, ka filmu nozares

attīstības virzieni būs ārvalstu filmu piesaiste (tātad – filmēšanas un producēšanas pakalpojumu eksports),

kopražojumu veidošana (tātad – sadarbība ar ārvalstu audiovizuālās nozares uzņēmumiem) un dažāda žanra

un tematikas vietējo filmu veidošana. Līdz ar to arī audiovizuālās nozares klastera attīstības virzienam būtu

jābūt nozares globālās konkurētspējas paaugstināšanai. Autors izvirza šādu Latvijas audiovizuālās nozares

klastera vīziju: kļūt par Ziemeļeiropā primāro izvēli audiovizuālo darbu izstrādē.

Mūsdienās audiovizuālajā nozarē konkurence ir globāla, un, protams, mūsu uzņēmumi konkurē ar

uzņēmumiem, galvenokārt, Eiropā par kopprodukciju veidošanu vai dalību ārvalstu audiovizuālo darbu

izstrādē. Tomēr, ņemot vērā ainavas, klimata, arhitektūras un kultūrvides īpatnības, mūsu galvenie

konkurenti ir Ziemeļeiropas (t. sk. Baltijas), kā arī daļēji Centrāleiropas un Krievijas audiovizuālās nozares

uzņēmumi. Latvijas audiovizuālās nozares konkurētspējas priekšrocības ir: darba kvalitāte, pieredze un

profesionalitāte (precizitāte, uzticamība), savstarpējo attiecību etiķete, daļēji – arī izmaksas, kā arī loģistika

un atsevišķi arhitektūras un ainavas elementi. Tāpēc klastera darbības rezultātā ir jāpanāk, ka Latvijas

audiovizuālas uzņēmumi ir primārā izvēle Ziemeļeiropā un tuvākajā reģionā kopprodukcijas veidošanai un

ārvalstu audiovizuālo darbu izstrādē.

Autors izvirza šādu Latvijas audiovizuālās nozares klastera misiju: paaugstināt Latvijas

audiovizuālās nozares konkurētspēju un dalības iespējas ārējos tirgos, sekmējot inovācijas un dažādu

sadarbības formu un finansējuma modeļu attīstību. Klastera darbība ir vērsta uz audiovizuālo darbu

pieejamības paaugstināšanu gan vietējā, gan globālā tirgū, ņemot vērā tehnoloģiju un auditorijas vajadzību

attīstību. Ar savu darbību klasteris veicina nozares izglītības un pētniecības attīstību, nodrošinot nozares

ilgtspējīgu izaugsmi un izcilību veidošanos.

Misijā tiek uzsvērts, ka klastera galvenie darbības uzdevumi ir: nozares uzņēmumu dalības ārējos

tirgos stiprināšana (kopprodukcijas, pakalpojumu eksports u. c.), nozares sadarbības attīstība (starp

uzņēmumiem, starp uzņēmumiem un nozares atbalsta struktūru, starp nozares jomām un starpnozaru

sadarbību), finansējuma modeļu dažādošana, audiovizuālo darbu izplatīšanas iespēju dažādošana un nozares

izglītības un pētniecības attīstība, kas sekmētu inovācijas procesu un nozares ilgtspējīgu attīstību. Misijā ir

balstītas arī autora izvirzītās klastera vērtības:

sadarbība – klastera izveidei un attīstībai primāra ir nozares sadarbība;

izcilība – klasterim ir jāveicina pasaules līmeņa audiovizuālu darbu izstrāde Latvijā;

izglītība – klasterim ir jāsekmē ciešāka nozares un izglītības sadarbība.

Balstoties izvirzītajā klastera vīzijā un misijā, tika izvirzīti klastera stratēģiskie mērķi, kas izriet no

katras klastera darbības perspektīvas un tiek apskatīti turpmākajos apakšpunktos.

Klastera dalībnieku perspektīva. Audiovizuālās nozares klastera dalībnieki var būt filmu nozares

uzņēmumi (piemēram, filmu studijas, kinoteātri, filmu izplatītāji), televīzijas nozares uzņēmumi (piemēram,

televīzijas kanāli), datorspēļu un multimediju darbu izstrādes un izplatīšanas uzņēmumi. Bez nozares

uzņēmumiem klasterī varētu darboties arī nozares izglītības iestādes, NVO. Ņemot vērā nozares specifisku,

ir skaidrs, ka šāda klastera kodolu var veidot Rīgā bāzētie uzņēmumi. Kultūrpolitikas pamatnostādnes paredz

būtiskāko finansējumu atvēlēt nozares uzņēmumu dalībai ārvalstu tirgos, tāpēc paredzams, ka nozares

vadošie uzņēmumi būs tie, kuru lielu daļu apgrozījumu veidos komercdarbība ārējos tirgos. Nozarē ir

sagaidāmas strukturālas izmaiņas: samazināsies to uzņēmumu skaits, kas darbojas kā “vienas personas”

uzņēmumi radošo ieceru īstenošanai. Tāpat paredzams, ka globalizācijas ietekmē filmu un datorspēļu

izstrādes nozarē notiks uzņēmumu iekļaušanās starptautisku uzņēmumu struktūrās, kā tas jau ir noticis

televīzijas nozarē. Tas vēl vairāk sekmēs nozares iekļaušanos ārējos tirgos.

Ņemot vērā iepriekš minēto, autors ir izvirzījis klastera dalībnieku perspektīvas mērķi un rādītājus

(3.2. tabula).

3.2. tabula

Klastera dalībnieku perspektīvas stratēģiskais mērķis, un sasniedzamais rezultāts

Mērķis Rādītājs Sasniedzamie

rezultāti

Palielināt nozares uzņēmumu

eksporta apjomu

Nozares eksporta īpatsvars radošo

industriju kopējā eksporta apjomā

Ne mazāk kā 30 %

2020. gadā

Kā jau tika minēts, lielākā daļa klastera dalībnieku būs nozares uzņēmumi, kuru darbība būs fokusēta

ārējos tirgos. Tāpēc klastera darbībai būtu jābūt vērstai uz nozares uzņēmumu (klastera dalībnieku) darbības

24

ārējos tirgos sekmēšanu. Līdz ar to klastera dalībnieku perspektīvas stratēģiskais mērķis ir 2020. gadā

sasniegt nozares uzņēmumu preču un pakalpojumu eksporta īpatsvaru 30 % apjomā no radošo industriju

kopējā eksporta apjoma.

Šāds rādītājs noteikts, ņemot vērā līdzīgus rādītājus ārvalstīs. Lielbritānijas radošo industrijas

statistika rāda, ka laika posmā no 2009. līdz 2011. gadam filmu, televīzijas, video, radio un fotogrāfijas jomu

pakalpojumu eksports vidēji veidoja 29,3 % no kopējā radošo industriju pakalpojumu eksporta apjoma

(Department for Culture, Media and Sport, 2014). Igaunijas kultūras industriju statistika rāda, ka laika posmā

no 2008. līdz 2010. gadam audiovizuālās un multimediju jomas preču eksports veidoja vidēji 19,8 % un

pakalpojumu eksports veidoja vidēji 32,7 % no kopējā radošo industriju eksporta apjoma (Statistics Estonia,

2012) jeb kopējais (preču un pakalpojumu) audiovizuālās un multimediju jomas eksports vidēji veidoja

28,5 % no kopējā radošo industriju eksporta apjoma (autora aprēķins).

Klastera finanšu perspektīva. Kā tika noskaidrots iepriekš, finansējuma trūkums ir viens no

būtiskākajiem faktoriem, kas veicina konkurenci nozares uzņēmumu vidū un ir radījis saspīlējumu nozarē.

Klastera darbībai būtu jābūt vērstai uz aktivitātēm, kas dažādotu finanšu resursu pieejamību nozares

uzņēmumiem un citām iesaistītajām pusēm (piemēram, izglītības iestādēm). Šādas, autora izvirzītas,

iespējamās aktivitātes detalizētāk apskatītas turpmāk tekstā.

1. Lai veicinātu ārvalstu projektu piesaisti:

klastera kopēja dalība starptautiskajos nozares pasākumos (tirgos, izstādēs, festivālos);

spēcīga klastera zīmola izstrāde un pozicionēšana, starptautiskā mārketinga aktivitātes;

starptautisku tīklošanas pasākumu organizēšana.

2. Projektu, kas sekmē nozares un izglītības, pētniecības sadarbību, inovācijas attīstību mazajos un

mikrouzņēmumos, iniciēšana un dalība tajos, īpaši Eiropas līmeņa.

3. Projektu, kas sekmē audiovizuālu darbu izplatīšanu dažādās platformās un dažādām auditorijām,

iniciēšana un dalība tajos.

4. Lai sekmētu privāta kapitāla piesaisti projektu īstenošanai:

organizēt tīklošanas pasākumus ar ieinteresētām pusēm (piemēram, finanšu institūcijām);

vairot izpratni par sponsorēšanas iespējām;

attīstīt ar audiovizuālu darbu saistītu produktu izstrādi (merčendaizings).

5. Lai īstenotu jauna sabiedriskā medija kompleksa izveidi, jāpiesaista nekustamā īpašuma nozares

investori.

Autora izvirzītais klastera finanšu perspektīvas mērķis ir redzams tabulā 3.3.

3.3. tabula

Klastera finanšu perspektīvas mērķis un sasniedzamais rezultāts

Mērķis Rādītājs Sasniedzamie rezultāti

Sekmēt nozares projektiem pieejamā

finansējuma pieaugumu

Finansējuma

pieaugums (%)

Palielināt pieejamo finansējumu par

100 % līdz 2020. gadam

Nozares projektu finansējuma pieaugums ir paredzēts "Kultūrpolitikas pamatnostādnēs 2014.–2020.

gadam “Radoša Latvija”", kur orientējoši nozares projektiem 2020. gadā tiek plānots finansējums 4,74

miljoni eiro apmērā, kas būtu palielinājums par gandrīz 80 % (2013. gadā NKC un VKKF finansējums bija

~ 2,65 miljonu eiro apmērā – skat. 2.4. tabulu). Autorprāt, klastera darbības rezultātā šis pieaugums varētu

būt arī lielāks, īpaši ņemot vērā atsevišķu nozares jomu izaugsmes prognozes. Šāds pieaugums būtu

nepieciešams arī, lai tiktu sasniegts "Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam" noteiktais

filmu skaita palielinājums trīs reizes.

Klastera iekšējo procesu perspektīva. Izpētē tika konstatēts, ka nozares iekšienē pastāv dažādas

problēmas ar procesu vadību, piemēram, nozares stratēģisko vadību (t. sk. finansējuma sadales prioritāšu

noteikšana), nozares izglītības programmu neatbilstība nozares vajadzībām, nozares sadarbības trūkums,

nepilnības nozares ārējā komunikācijā un reputācijā, problēmas ar darbu izplatīšanas sistēmu u. c. Vienam

no klastera izveides pamatuzdevumiem vajadzētu būt šādu procesu vadības problēmu risināšana nozarē

kopumā, tāpēc autors ir izstrādājis priekšlikumus klastera iekšējo procesu perspektīvas īstenošanai.

1. Reorganizēt nozares projektu finansēšanas kārtību: visu nozares projektu finansējuma sadali deleģēt

NKC (atsakoties no filmu nozares projektu finansēšanas VKKF projektu konkursos).

Organizējot finansējuma piešķiršanu, būtu jāveido šādās trīs darbu grupas:

a) filmas, multimediju darbi un datorspēlēs ar augstu māksliniecisko vērtību, specifisku

mērķauditoriju vai tematiku (piemēram, bērniem, jauno režisoru darbi, par Latvijas vēsturi);

25

b) filmas un citi audiovizuālie darbi, kas domāti plašai mērķauditorijai;

c) kopprodukcijas un ārvalstu filmas un citi audiovizuālie darbi.

2. Ņemot vērā pirmajā punktā minētos finansējuma sadales sistēmas priekšlikumus, ir jāizmaina

finansējuma piešķiršanas komisiju izveides kārtība.

Pirmās grupas darbu projektu izvērtēšanai komisija ir jāveido pārsvarā no nozares izglītības un

pētniecības iestāžu pārstāvjiem (protams, kas paši nav iesaistīti audiovizuālu darbu izstrādē). Akadēmiskas

vides veidota komisija ir atbilstoša, lai vērtētu audiovizuālo darbu māksliniecisko kvalitāti, piemērotību

specifiskai auditorijai un to pienesumu kultūras vērtībām. Otrās grupas darbu projektu izvērtēšanai komisiju

būtu jāveido pārsvarā no darbu izplatīšanas un televīzijas uzņēmumu pārstāvjiem, kas spētu novērtēt konkrētā

darba auditorijas pieprasījumu un iespējas darbu izplatīt dažādās platformās. Trešās grupas darbu projektu

izvērtēšanai komisiju būtu jāveido pārsvarā no ārvalstu ekspertiem, kas spētu novērtēt konkrētā darba

potenciālu ārvalstu tirgos. Turklāt komisijās ir jāiesaista arī nozares mediju (t. sk. jauno mediju) pārstāvji.

Rezultātā par finansējuma piešķiršanu nozares projektiem lemtu nevis nozares pārstāvji, kas strādā pie

šādiem projektiem, bet citi nozares un saistīto pušu pārstāvji: darbu izplatītāji, ārvalstu sadarbības partneri

un eksperti, nozares akadēmiskais personāls, mediji u. c. Tādā veidā arī jau projekta izstrādes posmā

palielinās iespēja iesaistīt mērķauditoriju (skatītājus, spēlētājus utt.).

3. Līdzīgi ir jāpiemēro finansējuma piešķiršanas kritēriji.

Pirmās grupas darbu konkursā galvenajiem kritērijiem ir jābūt darbu mākslinieciskā vērtība, spēja

sasniegt labus panākumus starptautiskos festivālos, autoru iepriekšējie sasniegumi u. tml. Otrās grupas darbu

konkursā galvenajiem kritērijiem ir jābūt saistītiem ar spēju piesaistīt auditoriju, izplatīšanas plānam un

plānotajiem rādītājiem, darba izplatīšanas iespējas dažādās platformās. Savukārt trešās grupas darbu

konkursā galvenajiem kritērijiem vajadzētu būt: darba izplatīšanas rādītāji ārvalstīs, piesaistītā ārvalstu

finansējuma daļa, saistīto nozaru (piemēram, viesnīcas, sabiedriskā ēdināšana) paredzamie ienākumi u. tml.

Pēdējos divos konkursos būtiskam kritērijam ir jābūt darba izplatīšanas un mārketinga plānam un budžeta

daļai.

4. Katram NKC apstiprinātam un finansētam projektam ir jāpiesaista NKC līdzproducents, kas uzrauga

projekta īstenošanu un finansējuma izlietojumu.

5. Klasterim ir nepieciešams organizēt tīklošanas pasākumus, kas sekmētu sadarbību gan nozarē, gan arī ar

citām ieinteresētām pusēm.

6. Nepieciešams pārveidot Latvijas Filmu padomi, lai tās darbības lokā ietilptu arī citas audiovizuālās

nozares jomas, to pārstāvji un citas ieinteresētās puses.

Šobrīd padomi veido tikai filmu un televīzijas nozaru un Latvijas Kultūras akadēmijas pārstāvji

(Nacionālais kino centrs, 2014b). Padomes sastāvā būtu nepieciešams iekļaut citu nozares jomu pārstāvjus,

dalībniekus no privātajām mācību iestādēm, kas īsteno nozares studiju programmas, nozares mediju

pārstāvjus, kā arī pārstāvjus no darbu izplatīšanas organizācijām (piemēram, kinoteātri). Tādā veidā padome

būtu kultūras ministra konsultatīva institūcija audiovizuālās nozares politikas plānošanas, stratēģijas un

tiesību aktu jautājumos, kā arī klastera darbību koordinējoša institūcija.

7. Klasterim būtu jāsekmē iepriekš minētā sabiedriskā medija kompleksa izveide un izvirzīšanās par

nozares līmeni. Autorprāt, tikai šāda kompleksa izveide un attīstība ļaus nodrošināt nozares ilgtspējīgu

konkurētspēju globālā līmenī.

Nozares iekšējo procesu pilnveide ir būtisks pamats klastera izveidei un attīstībai, tāpēc, lai novērtētu

to izpildi, autors ir izstrādājis klastera LVK iekšējo procesu perspektīvas mērķus (3.4. tabula).

3.4. tabula

Klastera iekšējo procesu mērķi, rādītāji un sasniedzamie rezultāti


Palielināt filmu izrādīšanas rezultātus Vietējo filmu tirgus daļa Ne mazāk kā 10 % līdz

2020. gadam

Nodrošināt audiovizuālo darbu augstu

māksliniecisko kvalitāti un starptautisko

atpazīstamību

Apbalvojumu skaits

starptautiskos festivālos

Vismaz 100

apbalvojumu

2020. gadā.

26

Lai gan tehnoloģiju attīstība un auditorijas paradumu maiņa ir radījusi apstākļus, ka filmas ir

iespējams augstā kvalitātē skatīties un tiek skatītas ne tikai kinoteātros, tomēr filmu apmeklētības rādītāji ir

būtiski, lai novērtētu kādas valsts/studijas filmu konkurētspēju. Kā apskatīts promocijas darbā, pēdējo piecu

gadu laikā Latvijas filmu vietējā tirgus daļa kinoteātros ir bijusi vidēji zem 5 %. Autors uzskata, ka klastera

darbības rezultātā tirgus daļa ir jādubulto un tai ir jābūt vismaz 10 % apmērā. Šāds sasniedzamais rezultāts

balstīts uz vidējiem rādītājiem Eiropas Savienībā, kurā 2012. gadā vietējo filmu tirgus daļa vidēji bija 14,3 %,

2013. gadā – 13,3 % (autora aprēķins, European Audiovisual Observatory, 2014). Šāds rezultāts ir

sasniedzams, mainot finansējuma piešķiršanas sistēmu, palielinot filmu finansējumu (līdz ar to vietējo filmu

skaitu), auditorijas informētību un iesaisti filmu tapšanas procesā.

Ja pirmais rādītājs attiecas uz plašam auditorijas lokam domātu filmu izrādīšanas rezultātiem, tad

starptautisko festivālu apbalvojumu skaits attiecas uz mākslinieciski augstvērtīgu audiovizuālo darbu

novērtējuma rādītājiem. Pēdējo trīs gadu laikā Latvijā tapušās filmas ir saņēmušas vidēji 38 starptautisku

festivālu apbalvojumus (Nacionālais kino centrs, 2014b), tomēr, ņemot vērā, ka citu audiovizuālo darbu

iegūto apbalvojumu statistika netiek apkopota, šis rādītājs nozarē varētu būt augstāks. Klastera darbībai būtu

jāsekmē gan filmu apbalvojumu palielināšanos, gan citu audiovizuālo darbu dalību starptautiskos konkursos

un festivālos.

Klastera mācīšanās un inovācijas perspektīva Iepriekšējā izpētē nozares pārstāvji norādīja uz šādām būtiskām nozares izglītības problēmām:

nozares vajadzībām neatbilstošs augstākās izglītības piedāvājums (piemēram, tiek sagatavoti

pārāk daudz filmu režisori, nav pieejama izglītība animācijas jomā un nozares tehniskajās

profesijās, minimāli pieejama izglītība audiovizuālās nozares producēšanā u. c.);

studiju procesā tiek izmantota nepareiza metodoloģija, nav pieejas jaunākajām tehnoloģijām;

audiovizuālās izglītības trūkums vispārējās izglītības mācību programmās.

Autorprāt, svarīgākajiem darbības virzieniem vajadzētu būt:

sabiedrības informēšana un izglītošana par audiovizuāliem darbiem un to izstrādi (piemēram,

kinolektoriju, datorspēļu izstrādes darbnīcu organizēšana izglītības iestādēs);

studiju programmu/specializāciju izveide svešvalodās (piemēram, angļu valodā), ārvalstu

studentu piesaiste, lai jau studiju procesā tiktu attīstīts starptautiskās sadarbības aspekts;

jaunu mācību programmu/specializāciju izveide (vai esošo pārveide), kas atbilst nozares

nākotnes vajadzībām (piemēram, animācijas, datorspēļu izstrādes jomā);

komercdarbības un vadības studiju kursu integrāciju audiovizuālās izglītības programmās;

starpdisciplināru studiju programmu/specializāciju izveide (piemēram, sadarbojoties

tehniskajām un mākslas augstskolām);

nozares profesionālās izglītības attīstība (piemēram, sagatavojot operatora asistentus, skaņu

režisorus, montāžas režisorus, specefektu izstrādātājus);

attīstīt audiovizuālo tehnoloģiju pētniecības un izstrādes virzienus;

sadarbībā ar klastera uzņēmumiem izveidot nozares biznesa inkubatoru un audiovizuālo

tehnoloģiju pārneses kontaktpunktu (iespējams iepriekš piedāvātā sabiedriskā medija

kompleksā).

Autors ir izvirzījis klastera mācīšanās un inovācijas perspektīvas mērķus un sasniedzamos rezultātus

(3.5. tabula).

3.5. tabula

Klastera mācīšanās un inovācijas perspektīvas mērķi, rādītāji un sasniedzamie rezultāti


Paaugstināt absolventu

pieprasījumu darba tirgū

Nozares mācību programmu absolventu

nodarbinātība nozares uzņēmumos un

organizācijās

2/3 absolventu strādā

audiovizuālajā nozarē

Latvijā netiek apkopota statistika par to, kāds ir nozares izglītības absolventu turpmākās darba gaitas,

cik liela daļa absolventu strādā ar iegūto izglītību saistītā darbā, cik liela daļa strādā citās radošajās nozarēs

un cik liela daļa strādā citās jomās vai nestrādā vispār. Autors sasniedzamo rezultātu noteikšanai izmantoja

Lielbritānijā apkopotus statistikas datus, piemēram, Augstākās izglītības statistikas aģentūras (Higher Education Statistical Agency) dati par 2004./2005. mācību gada absolventiem parādīja, ka 74 % filmas un

27

televīzijas studiju programmās izglītību ieguvušie absolventi turpināja darba gaitas šajā nozarē (Comunian & Faggian et al., 2011). Šajā rādītājā ietilpst absolventi, kas bija nodarbināti pilnā, daļējā slodzē vai

apvienoja darbu un turpmākās studijas. Pētījumā “Creative Graduates Creative Futures” tika analizēta 2002.,

2003. un 2004. gada mākslas, dizaina, amatniecības un mediju jomas studiju absolventu karjera laika posmā

no 2008. līdz 2010. gadam. Pētījuma rezultāti parādīja, ka 70,3 % mediju jomas un elektronikas dizaina

absolventi turpināja karjeru savā specialitātē (Ball et al., 2010).

Ņemot vērā šos rādītājus, autors izvirza klastera mācīšanās un inovācijas perspektīvas sasniedzamo

rezultātu 2020. gadā: 2/3 no nozares mācību programmu absolventiem turpina darba gaitas audiovizuālajā

nozarē kā darbinieki vai pašnodarbinātas personas gan nozares uzņēmumos, gan saistītajās organizācijās.

Rādītājs, kas ir mazāks nekā iepriekš minētajos pētījumos, izvēlēts, ņemot vērā, ka tas ietver ne tikai

augstākās izglītības, bet arī profesionālās izglītības absolventus, no kuriem daļa izvēlēsies turpināt studijas

augstākās izglītības studiju programmās.

Apkopojot iepriekš apskatītās perspektīvas, vienkāršots Latvijas audiovizuālās nozares klastera

LVK perspektīvu modelis ir atspoguļots 3.1. attēlā.

3.1. att. Latvijas audiovizuālās nozares klastera LVK perspektīvu modelis

(autora veidots)

Tajā apkopots visās perspektīvās izvirzītie mērķi, sasniedzamie rezultāti un to saistība ar klastera

vīziju laika posmam līdz 2020. gadam. No izvirzītās vīzijas un misijas izriet klastera darbības stratēģiskie

mērķi, kas ir saistīti ar četrām klastera LVK darbības perspektīvām: finanses, klastera dalībnieki, mācīšanās

un inovācija un iekšējie procesi.

Kā apskatīts iepriekš, katra mērķa sasniegšanai perspektīvu ietvaros autors izvirzīja veicamās

darbības. LVK jaunākās paaudzes koncepcija paredz šādas darbības iedalīt: aktivitātēs un iznākumos t. sauc.

stratēģiskais saikņu modelis (strategic linkage model). Balstoties uz autora izstrādāto klastera LVK

perspektīvu modeli, mācīšanās un inovācijas un iekšējo procesu perspektīvas darbības attiecas uz aktivitātēm,

bet klastera dalībnieku un finanšu perspektīvas darbības attiecas uz iznākumiem (Lawrie & Cobbold, 2004).

Latvijas audiovizuālās nozares klastera saikņu modelis ir atspoguļots 3.2. attēlā.

28

3.2. att. Latvijas audiovizuālā klastera stratēģiskais saikņu modelis

(autora veidots)

Autorprāt, būtiskākās aktivitātes, kas ir jāveic, lai sasniegtu klastera vīziju un stratēģiskos mērķus

ir:

1) finansējuma piešķiršanas sistēmas reorganizācija (ietverot atbildīgās institūcijas, vērtēšanas

kritērijus, atlases ekspertu izvēli);

2) sabiedriskā medija kompleksa izveide (ietverot arī citus nozares uzņēmumus, mācību iestādes,

biznesa inkubatoru);

3) mācību programmu izveide/pārveide atbilstoši nozares vajadzībām un nākotnes attīstības tendencēm

(ieskaitot profesionālās izglītības programmas, tehniskās programmas un starpdisciplinārās

programmas).

Šo un pārējo aktivitāšu rezultātā rastos ieguvumi, no kuriem būtiskākie būtu: audiovizuālo darbu

digitālo platformu attīstība, iekšējās un ārējās sadarbības attīstība, darbības palielināšanās ārējos tirgos un

nozares reputācijas un mērķauditorijas ieinteresētības pieaugums.

Latvijas audiovizuālās nozares klastera izveidošanos var sekmēt gan „no apakšas uz augšu”

aktivitātes – nozares uzņēmumu darbības, gan arī „no augšas uz apakšu” aktivitātes – valsts līmenī veicamo

uzdevumu īstenošana. Ja iepriekš minētie valsts līmeņa uzdevumi ir būtiski nozares turpmākai attīstībai un

rada vidi klastera izveidei, tad pašu nozares uzņēmumu attīstība, pilnveide un vēlme sadarboties ir

pamatfaktori klastera izveidei. Tikai šo divu līmeņu uzdevumu īstenošana var sekmēt nozares un klastera

uzdevumu īstenošanu un klastera vīzijas sasniegšanu.

Nozares uzņēmumu līmenī svarīgākie uzdevumi ir šādi:

1) biznesa modeļa izvēle: nišas uzņēmums vai daudzprofilu uzņēmums;

2) darbības intensificēšana ārējos tirgos;

3) vadības, mārketinga, ārējās komunikācijas kompetenču pilnveidošana;

4) aktīvāka dalība ārvalstu festivālos, konkursos u. tml.;

5) darbu demonstrēšana, radošo darbnīcu organizēšana izglītības iestādēs.

Nozares (klastera) līmenī būtu jāveic šādi uzdevumi:

1) kopīga dalība nozares tirgos, izstādēs, festivālos u. tml.;

2) sadarbības attīstība ar ieinteresētajām pusēm (mediji, finanšu institūcijas u. c.);

3) nozares iekšējās sadarbības attīstība;

29

4) nozares un izglītības iestāžu sadarbības attīstība;

5) nozares jautājumu lobēšana, sabiedrības informēšana;

6) nozares (klastera) zīmola izveide un pozicionēšana ārējam tirgum;

7) tīklošanās pasākumu organizēšana;

8) dalība pētniecības, tehnoloģiju, digitālo platformu attīstības projektos.

Autorprāt, klastera darbības koordinēšanai ir nepieciešams izveidot Latvijas audiovizuālās nozares

klastera organizāciju. Darbā jau tika pieminēts, ka nepieciešams reorganizēt Latvijas Filmu padomi, tajā

iekļaujot arī citu (bez filmu nozares) audiovizuālas nozares jomu pārstāvjus, citu nozares mācību iestāžu

pārstāvjus, kā arī pārstāvjus no audiovizuālo darbu izplatīšanas uzņēmumiem, medijiem un citām

ieinteresētajām pusēm. Tādā veidā tiktu izveidota organizācija, kurā tiktu pārstāvētas visas klastera darbībā

ieinteresētās puses. Šādas organizācijas ikdienas darbu, projektu īstenošanu un operatīvo plānošanu varētu

veikt izpilddirektors. Līdz ar to šāda organizācija būtu gan kā nozares jautājumos konsultatīva institūcija

Kultūras ministrijai, gan nozares klastera darbību koordinējoša institūcija. Šāda veida Filmu padomes

reorganizācija, protams, ir valsts līmenī veicams uzdevums.

Visi valsts līmenī veicamie uzdevumi ir šādi:

1) sabiedriskā medija kompleksa izveides atbalsts;

2) finansējuma piešķiršanas sistēmas reorganizācija;

3) Latvijas filmu padomes darbības paplašināšana;

4) nozares izglītības piedāvājuma pārveide atbilstoši nozares vajadzībām un nākotnes

tendencēm;

5) audiovizuālo tehnoloģiju pētniecības un ieviešanas tirgū sekmēšana.

Sabiedriskā medija jaunā kompleksa izveide, kas ietvertu arī citus audiovizuālas nozares

uzņēmumus, izglītības iestādes, biznesa inkubatoru un, iespējams, arī citus objektus, ir būtisks uzdevums ne

tikai sabiedriskā medija, bet arī visas audiovizuālās nozares attīstībā. Tādā veidā izveidotos nozares līderis,

kas būtu būtisks faktors klastera attīstībai. Kā jau autors minēja, šāda objekta izveide būtu īstenojama kā

publiskās – privātās partnerības projekts, piesaistot nekustāmā īpašuma investorus.

Nozares projektu finansēšanas sistēmas reorganizācija ļautu mazināt nozares sāncensību un

konkurenci, kā arī nodrošinātu NKC uzraudzību pār atbalstītajiem projektiem. Tiktu palielināta audiovizuālo

darbu dažādība, atbilstība mērķauditorijas vēlmēm, rezultātā – arī auditorijas ieinteresētības pieaugums un

vietējās tirgus daļas palielināšanās. Filmu padomes reorganizācija ir svarīga nozares sadarbības

veicināšanai un, kā apskatīts iepriekš, klastera organizācijas darbības nodrošināšanai. Savukārt izmaiņas

nozares izglītības piedāvājumā un pētniecības sekmēšana ir nozīmīgs faktors tālākai un ilgtspējīgai nozares

attīstībai.

Tātad šajā klastera attīstības posmā visbūtiskākie ir tieši uzdevumi, kas veicami valsts un katra

nozares uzņēmuma līmenī, tieši tie var sekmēt klastera izveidi, bet nākamajos posmos jau svarīgākie būs tieši

kopējie nozares un klastera uzdevumi. Šo trīs līmeņu uzdevumi nosaka arī klastera struktūru (skat.

3.3. attēlu).

3.3. att. Klastera struktūra

(autora veidota)

30

Tas ietekmē arī klastera struktūras izveidi: klastera kodolu vajadzētu veidot nozares uzņēmumiem,

kas nodarbojas ar audiovizuālo darbu radīšanu un to izplatīšanu. Šāda kodola izveide (kas, iespējams, varētu

veidoties ap ierosināto nozares līderi – sabiedriskā medija jauno kompleksu) ir ļoti būtiska klastera turpmākai

izveidei. Jau pašā klastera izveides sākumā ir svarīgi, lai klasterī darbotos dažādu nozares jomu uzņēmumi

(filmas, TV, animācija, datorspēles). Klastera darbībā vajadzētu iesaistīties arī nozares izglītības iestādēm,

NVO un valsts un pašvaldības organizācijām un iniciatīvām (piemēram, Rīgas filmu fonds). Nākotnē

paredzams, ka klastera darbībā varētu iesaistīties arī citas ieinteresētās puses, piemēram, finanšu institūcijas,

investīciju fondi un līdzīgi.

Lai nodrošinātu klastera saikni ar Kultūras ministriju atbildīgo institūciju nozares politikas

plānošanas un īstenošanas jautājumos, klastera organizācija varētu darboties, par pamatu ņemot esošo Filmu

padomi. Autorprāt, šajā organizācijā nozares uzņēmumu pārstāvjiem būtu jābūt deleģētiem tikai no nozares

NVO puses, kas sekmētu “no apakšas uz augšu” principa ievērošanu klastera darbībā. Klastera organizācijas

galvenā loma būtu: sekmēt nozares un klastera līmeņa uzdevumu īstenošanu.

Kultūras ministrija ir galvenā institūcija, kas ir atbildīga par valsts līmeņa uzdevumu īstenošanu,

tomēr vairākos jautājumos atbildība gulstas uz citām institūcijām, piemēram, Izglītības un zinātnes ministriju,

NEPLP u. c. Valsts līmeņa uzdevumu īstenošana radīs vidi, kurai būtu jāsekmē klastera izveide un attīstība.

Lai novērtētu autora izstrādātās Latvijas audiovizuālās nozares klastera izveides stratēģijas

vadlīnijas un LVK perspektīvu modeli, tika veiktas piecas ekspertu intervijas. Ceturtās kārtas intervijām tika

izvēlēti speciālisti, kas ir eksperti audiovizuālās nozares darbībā vai eksperti klasteru izveidē un darbībā.

Intervijas notika 2014. gada novembrī/decembrī un 2016. gada septembrī, un tika intervēti šādi respondenti:

1) Dr. oec. Vera Boroņenko, Daugavpils Universitātes Sociālo pētījumu institūta pētniece;

2) Dr. chem. Valdis Avotiņš, Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūta “Ventspils starptautiskais

radioastronomijas centrs” direktors;

3) Dr. phil. Ainārs Dimants, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs;

4) Dr. art. Dita Rietuma, Nacionālais kino centra vadītāja, kino kritiķe;

5) Dr. habil. oec. Robertas Jucevičius, Kauņas Tehnoloģiju universitātes profesors, Biznesa stratēģijas

institūta direktors.

Intervijās tika uzdoti jautājumi par audiovizuālās nozares sadarbības nepieciešamību un iespējām,

izstrādātās stratēģijas vīzijas un mērķu sasniegšanas iespējām, klastera izveides ieguvumiem un veicamajiem

uzdevumiem uzņēmumu, nozares un valsts līmenī. Turpmāk tiek sniegti katras intervijas analīzes rezultāti.

Daugavpils Universitātes Sociālo pētījumu institūta pētnieces, promocijas darba “Klasteru loma

reģiona konkurētspējas paaugstināšanā” autore V. Boroņenko uzskatīja, ka klastera stratēģijas izstrādē ir

jāņem vērā esošā situācija, esošā nozares stratēģija un sasniegumi, ko autors ir ievērojis, veicot nozares

analīzi. Tās rezultāti un esošie plānošanas dokumenti tika ņemti vērā stratēģiskā virziena un LVK modeļa

izstrādē. V. Boroņenko ierosināja pārdomāt stratēģijas ilgumu, tomēr autors uzskata, ka klastera izveides un

darbības sākšanas laika posms varētu būt līdz 2020. gadam, savukārt klastera darbības stratēģijas laika posms

varētu būt ilgāks, piemēram, līdz 2030. gadam. Tomēr autors piekrīt ierosinājumam, ka nepieciešams precizēt

piedāvāto vīziju un tās saistību ar misiju un stratēģiskajiem mērķiem. Šie ierosinājumi sasaucas arī citu

ekspertu viedokli, un pārstrādāts vīzijas formulējums ir atspoguļots šīs nodaļas noslēgumā.

Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūta “Ventspils starptautiskais radioastronomijas centrs”

direktors, bijušais LIAA Zinātnes inovācijas sistēmu departamenta "Zinis" direktors V. Avotiņš kopumā

pozitīvi novērtēja izstrādāto klastera stratēģisko virzienu un modeli, kā piemērus minot līdzīgus klasterus

Čehijā (Barrandov) un Zviedrijā (Skones reģionā). Tika uzsvērts, ka klastera izveidē būtiska līdera loma, kas

ir nepieciešama šādas idejas īstenošanai. Tāpat tika uzsvērts, ka attiecībā uz potenciālajiem klastera

dalībniekiem ir svarīgi definēt ieguvumus no klastera darbības un iesaistīšanās tajā, ko autors jau ir izdarījis

iepriekš darbā. V. Avotiņš ieteica arī meklēt audiovizuālās nozares klastera saskarsmes punktus ar citām

nozarēm un to klasteriem.

Autorprāt, visplašākās sadarbības iespējas klasterim var būt ar citām radošo industriju nozarēm,

piemēram, reklāmas, mediju, mūzikas un pasākumu nozarēm. Attīstoties audiovizuālās nozares pakalpojumu

un darbu eksportam, būtiski pieaugs arī pieprasījums pēc tulkošanas pakalpojumiem. Pasaules pieredze rāda,

ka filmu un mediju klasteru attīstība pozitīvi sekmē arī tūrisma nozares attīstību. Pirmkārt, tas saistīts ar

filmēšanas grupu izmitināšanu un citu nozares produktu izmantošanu. Otrkārt, filmēšanas vietu, konkrētu

ģeogrāfisko teritoriju atspoguļošana spēj piesaistīt tūristus, tādējādi ieguvēji ir arī citas ar tūrismu saistītas

nozares, piemēram, ēdināšanas nozare. Būtiska sadarbība ir iespējama ar informācijas tehnoloģiju nozari, kas

saistās ar procesu digitalizāciju, interneta izmantošanu, tehnoloģiju attīstību un citiem faktoriem. Savukārt

sadarbība ar IT nozari veido vārtus sadarbībai ar citām nozarēm, piemēram, medicīnu, lauksaimniecību, attēlu

31

apstrādi u. c. Sadarbība iespējama arī ar nekustamā īpašuma nozari, īpaši kontekstā ar jauna sabiedriskā

medija kompleksa izveidi, šādu mediju pilsētiņu izveide pozitīvi novērtēta piemēros ārzemēs. Visbeidzot

audiovizuālās nozares attīstībā būtiska ir sadarbība ar finanšu nozari, piemēram, riska kapitāla, “start-up”

finansējuma piesaisti u. c.

Pozitīvi audiovizuālās nozares sadarbības nepieciešamību un iespējas novērtēja arī Nacionālā

elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs komunikācijas zinātnes profesors A. Dimants.

Eksperts norādīja, ka šāda sadarbība ir noteikta normatīvo aktu līmenī, īpaši Eiropā, tomēr Latvijā situācijai

būtu jāattīstās. Tika uzsvērts, ka televīzijas un kino jomu sadarbība ir likumsakarīga un loģiska, jo par valsts

naudu tapušajām filmām būtu jābūt izrādītām Latvijas televīzijā. Šādu sadarbību sekmē arī interneta un

tehnoloģiju attīstība. A. Dimants norādīja, ka klastera izveidi varētu veicināt nozares pašorganizēšanās,

kamēr Kultūras ministrijai vajadzētu šos procesus koordinēt un atbalstīt. Tas sakrīt ar autora redzējumu par

Filmu padomi kā šādas pašorganizēšanās, sadarbības atbalsta institūciju un iespējamo klastera organizāciju.

A. Dimants norādīja uz vīzijas nesakritību ar pārējo stratēģiju, jo vīzija attiecas tikai uz ārvalstu projektu

piesaisti, bet pārējā stratēģijā tiek runāts arī par klastera nozīmi nozares darbībai iekšējā tirgū. Kā norādīts

iepriekš, autors piekrīt nepilnībām izstrādātajā vīzijā, kuras jaunā versija ir apskatīta šīs apakšnodaļas

noslēgumā.

Skeptiski autora izstrādāto stratēģisko virzienu un klastera izveides modeli novērtēja Nacionālā kino

centra vadītāja, kino kritiķe D. Rietuma. Viņa norādīja, ka klastera izveide nav iespējama mentalitātes, esošās

nozares struktūras un vēsturisko faktoru dēļ. Vairākkārt tika uzsvērts, ka audiovizuālajā nozarē sadarbība nav

iespējama, jo pastāv tehnoloģiska un institucionāla nošķirtība starp filmu jomu un televīziju, kas ir radusies

vēl “analogajā laikmetā”. Tika uzsvērta arī filmu studiju konkurence par valsts finansējumu, tāpēc, pēc

D. Rietumas domām, būtiskāk ir veicināt finansējuma palielinājumu nozarē, kas varētu rezultēties vairākās

un daudzveidīgākās filmās. Autors piekrīt, ka saspringtā situācija ar pieejamo finansējumu mazina klastera

izveides iespējas, tomēr, no otras puses, klastera izveide varētu sekmēt finansējuma pieaugumu. D. Rietuma

uzskatīja, ka klastera izveide būtu nepieciešama nozares izglītības iestāžu absolventiem un jaunajiem

profesionāļiem. Eksperte norādīja uz būtisku sadarbības trūkumu starp nozari un izglītības iestādēm, no

vienas puses, tiekot gatavot speciālisti (piemēram, režisori), ar kuriem nozares darba tirgus jau ir piesātināts,

bet, no otras puses, netiek gatavoti speciālisti, kas nozarei ir nepieciešami: operatora asistenti, montāžas

režisori, skaņu režisori, gaismotāji u. c. Kā risinājums tika piedāvāts izveidot audiovizuālās izglītības

kompetences centru, kas varētu darboties sabiedriskās televīzijas paspārnē. Tas sakrīt ar autora redzējumu

par sabiedriskā medija lomu klastera izveidē un nepieciešamību veidot sabiedriskā medija kompleksu kopā

ar augstākās izglītības iestādi. Šādā gadījumā augstākās izglītības iestādei vajadzētu fokusēties tieši uz pirmā

līmeņa augstākās izglītības studiju programmu audiovizuālajā nozarē piedāvājumu. Iespējams, tas varētu

notikt, par pamatu ņemot LKA un Latvijas Kultūras koledžas iestrādnes. D. Rietuma skeptiski vērtēja autora

ideju par VKKF kino nozares finansējuma piešķiršanas funkciju nodošanu NKC, jo VKKC atbalsta daudz

mazākus kino projektus un aktivitātes bez kino ražošanas (piemēram, lektoriji, filmu izplatīšana u. c.). Tomēr

autors uzskata, ka pilna atbildība par nozares finansējuma pārvaldību būtu jāuztic NKC, paredzot

finansējuma piešķiršanu arī iepriekš minētajām aktivitātēm.

Kauņas Tehnoloģiju universitātes Stratēģiskās vadības institūta direktors profesors Robertas

Jucevičius norādīja, ka LVK izmantošana klasteru stratēģiskajā vadībā un autora izstrādātais perspektīvu

modelis ir loģisks, tomēr nav pamatota klastera vīzijas, misijas un vērtību iekļaušana tajā. Tam autors piekrīt,

jo oriģinālajā LVK modelī tiek lietota uzņēmuma vīzija un stratēģija kā perspektīvu vienojoši elementi, līdz

ar to klastera LVK modelī var tikt iekļauta tikai tā vīzija, no kuras izriet stratēģiskie mērķi. Tomēr

R. Jucevičius piekrīt, ka vīzijas, misijas un vērtību formulējums ir klasterim atbilstošs. Izvirzītos finanšu un

klasteru dalībnieku perspektīvas mērķus R. Jucevičius novērtē kā labus, turpretī mācību un inovācijas un

iekšējo perspektīvu mērķus kā neatbilstošus, jo tie vairāk saistās ar nozares darbības rezultātiem nevis

klastera stratēģiskajiem mērķiem. Autors piekrīt, ka šo perspektīvu mērķi varētu būt saistīti ar klastera lomu

nozares uzņēmumu vadītāju un darbinieku apmācībās, kas sekmētu kolektīvo inovāciju. Tomēr šāda klastera

nozīme ir tieši saistīta ar nozarei nepieciešamo speciālistu sagatavošanu, piemēram, veidojot audiovizuālās

izglītības kompetences centru, kā to piedāvāja D. Rietuma. Attiecībā uz autora izvirzītajiem uzdevumiem

R. Jucevičius norādīja, ka nav skaidra klastera loma valsts līmeņa mērķu sasniegšanā, kam autors piekrīt, jo

valsts līmeņa uzdevumu īstenošana ir primāra, lai tiktu sekmēta klastera izveidošanās.

Autors izstrādāto klastera izveides stratēģisko virzienu un modeli salīdzināja arī ar klastera izveides

variantiem, ko Nacionālais kino centrs izstrādāja attiecīgi 2008. un 2012. gadā. 2008. gadā tika izstrādāts

projekta ziņojums “Audiovizuālās nozares klastera veidošanas iespējas Latvijā” (Gailīte-Holmberga, 2008)

un 2012. gadā saistībā ar „Interreg” Baltijas jūras reģiona projektu „First Motion” tika izstrādāts “Latvijas

audiovizuālo tehnoloģiju klasteris” (Nacionālais kino centrs, 2014a). Kopumā abas iepriekšējās Latvijas

32

audiovizuālās nozares klastera koncepcija lielos vilcienos saskan ar autora izstrādāto stratēģisko virzienu un

modeli. Visās koncepcijās tiek uzsvērts, ka klasterim būtu jāsekmē iekšējā nozares sadarbība (piemēram,

darbu ražotāji – izplatītāji, nozares uzņēmumi – mācību iestādes) un darbības attīstība ārējos tirgos (izveidojot

speciālu atbalsta sistēmu). Būtiska ir arī nozares studiju programmu pilnveide un jaunu izveide, īpaši

profesionālās izglītības jomā. Klastera darbībai būtu jāpaaugstina audiovizuālo darbu izplatīšanas iespējas

digitālajās platformās. Tomēr būtiskākās atšķirības ir šādas:

sabiedriskā medija loma kā klastera virzošajam spēkam;

LVK pieejas izmantošana;

ievērojami padziļinātāka izpēte klastera stratēģijas un izveides modeļa pamatā;

uzdevumu sadalījums uzņēmumu, nozares un valsts līmeņos;

piedāvājums klastera organizācijai – Latvijas Filmu padomes reorganizācija;

publiskā finansējuma piešķiršanas kritēriju sasaiste ar klastera darbību.

Apkopojot ekspertu vērtējumu par izstrādāto stratēģisko virzienu un klastera izveides modeli un

iepriekš izstrādātajās klastera koncepcijās paustās atziņas, autors secina, ka esošajā situācijā klastera izveides

iespējas vērtējamas kā zemas, kas izriet arī no iepriekš veiktā pētījuma rezultātiem. Lai gan var piekrist

pašreizējās NKC vadītājas D. Rietumas viedoklim, ka nozares galvenais risināmais jautājums ir publiskā

finansējuma palielinājums, tomēr, autorprāt, būtiskāk ir pilnveidot finansējuma piešķiršanas un projektu

vērtēšanas sistēmu. Esošā sistēma ir radījusi augsni saspīlējumam un neefektīvu sāncensību nozares

uzņēmumu un jomu vidū, kas mazina klastera sadarbības iespējas. Esošā nozares stratēģija (vai tās trūkums)

nav ļāvis nozarē parādīties vienam vai vairākiem līderiem, kas būtu svarīgs priekšnoteikums klastera

attīstībai. Autors kā vienīgo dzinējspēku klastera izveidei redz spēcīga sabiedriskā medija un profesionālās

augstākās izglītības programmas izveidi. Jaunu nozares profesionāļu un uzņēmumu lomu klastera izveidē

vairākkārt uzsvēra arī aptaujātie eksperti. Tika uzsvērta arī līdera – klastera vadītāja – nepieciešamība. Šādi

priekšnosacījumi ir sekmējuši klastera izveidi arī literatūras apskatā un pētījumā analizētajos piemēros

pasaulē.

Kopumā, ņemot vērā iepriekš veiktās analīzes rezultātus, autors definē jaunu audiovizuālās nozares

klastera vīziju: sekmēt Latvijas audiovizuālās nozares ilgtspējīgu attīstību, kļūstot par vienu no

pieprasītākajām vietām audiovizuālo darbu izstrādē Ziemeļeiropā. Šāds vīzijas formulējums saglabā

iepriekšējā formulējuma domu, to precizējot un papildinot, ņemot vērā ceturtajā interviju kārtā iegūtos

ekspertu viedokļus un to analīzi. Kā jau darbā iepriekš tika konstatēts, šobrīd nozarē ir salīdzinoši zems

klastera izveides potenciāls, tomēr, veicot noteiktus uzdevumus valsts, nozares un uzņēmumu līmenī, līmenis

būtiski paaugstināsies. Kā parādīts literatūras apskatā, audiovizuālās nozares ilgtspējīgai attīstībai

nepieciešama klastera izveide un darbība, ko pierāda arī vairāki apskatītie klasteru piemēri. Tāpēc arī vīzijas

formulējumā ir uzsvērta klastera loma nozares ilgtspējīgā attīstībā, jo, kā pierāda līdzšinējā nozares darbības

analīze, esošie risinājumi lielākoties ir īstermiņa un reaģējoši nevis proaktīvi. Otrkārt, ņemot vērā ekspertu

viedokli, vīzijā saglabāts fokuss uz dalību ārējos tirgos, tomēr tā formulējums pārveidots sasniedzamāks.

Klastera darbības rezultātā ir jāpalielinās Latvijas audiovizuālās nozares pakalpojumu eksporta apjomam un

daudzveidībai, kā arī Latvijai ir jākļūst par vietu, kas piesaista nozares ārvalstu uzņēmumu un to filiāļu

atvēršanu.

33

GALVENIE SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI

Darba izstrādē izdarītie secinājumi

1. Teorētiskās literatūras apskats parāda, ka M. Portera radītā un citu autoru attīstītā “klastera” koncepcija

ir salīdzinoši jauna, tomēr tā balstās vairāk nekā gadsimta ilgā laika posmā izstrādātos ekonomikas,

socioloģijas un ekonomiskās ģeogrāfijas pētījumos un teorijās, kas sekmējis tās plašo un daudzpusīgo

lietojumu zinātnē un politikas plānošanā.

2. Politikas plānošanas un akadēmisku darbu analīze liecina par klastera koncepcijas nepietiekamu un

reizēm koncepcijas pamatnostādnēm neatbilstošu izpratni un lietojumu Latvijā.

3. No teorētiskās literatūras apskata izriet, ka klastera attīstību būtiski var sekmēt vai kavēt valsts un

reģionālā politika, tomēr klastera izveidei ir jābūt nozares uzņēmumu un saistīto organizāciju iniciatīvai,

kur būtiska ir līdera loma (vadoša organizācija, nozares autoritāte u. tml.).

4. Literatūras analīze rāda, ka tehnoloģiju attīstība, globalizācija, nozares politika un patērētāju vēlmes ir

sekmējušas daudz ciešāku audiovizuālās nozares jomu mijiedarbību un sadarbību pasaulē kopumā, tomēr

lokāli tas ir atkarīgs no vietējiem faktoriem, piemēram, nozares attīstības līmeņa, stratēģijas un valsts

(reģionālās) politikas.

5. Literatūras apskats ļauj secināt, ka vispārīgi audiovizuālā nozare un tās jomas ir ar augstām klastera

izveides iespējām, ko nodrošina nepieciešamība kopēju projektu īstenošanai un finansēšanai, spēcīgas

saiknes vērtības ķēdes ietvaros, uzņēmumu specializācija, profesionālā un radošā sadarbība.

6. Uzņēmējdarbības rādītāju analīze rāda, ka Latvijas audiovizuālo nozari kopumā raksturo liela

sadrumstalotība, mikrouzņēmumu īpatsvars, salīdzinoši neliels publiskā finansējuma apjoms, bet, no

otras puses, atsevišķu uzņēmumi un radošie profesionāļi ir sasnieguši augstus darbības rādītājus un

starptautisko novērtējumu. Tas liecina, ka uzņēmumu un projektu attīstībā būtiskākie faktori ir vadītāja

kompetence un stratēģija nevis nozares ārējā vide.

7. No intervijām var secināt, ka nozares attīstību laika posmā no 2009. līdz 2012. gadam būtiski negatīvi

ietekmēja publiskā finansējuma samazinājums, tomēr tā ietekmi varēja mazināt efektīva nozares

stratēģijas un prioritāšu īstenošana un publiskā finansējuma sadales procesa ietekmes uz nozares

sāncensību un reputāciju samazināšana.

8. Intervijas parādīja, ka publiskā finansējuma piešķiršanas sistēmas neefektivitāte un prioritāšu trūkums,

tehnoloģiju attīstība un pieejamība, kā arī sociāli vēsturiskie faktori ir ietekmējuši nozares

sadrumstalotību un iekšējās pretrunas, kas neveicina sadarbību un rezultātā arī nozares klastera

veidošanos.

9. No intervijām izriet, ka klastera izveides iespējas mazina arī vājā sadarbība starp nozares uzņēmumiem

un izglītības iestādēm, kā rezultātā darba tirgus piedāvājums nesakrīt ar nozares vajadzībām, palielinās

nozares sadrumstalotība un konkurence.

10. Pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijas audiovizuālajā nozarē šobrīd nav izveidojusies nepieciešamā

“kritiskā masa” klastera izveidei, ko mazina iepriekš minēto faktoru kopums un nozares “līderu”

trūkums.

11. Ekspertu intervijās tika norādīts, ka klastera izveides iespējas var paaugstināties atbilstošas

valsts/reģionālās politikas īstenošanas rezultātā, tai skaitā nozares izglītības jomā, un attīstoties nozares

uzņēmumu sadarbības kultūrai un iespējām.

12. Ekspertu intervijās tika atzīts, ka būtiska loma klastera izveides iespēju paaugstināšanai ir vienota

sabiedriskā medija kompleksa izveide, kas sasaistē ar izglītības iestādi var kļūt par vadošo spēku klastera

izveidē.

13. Pētījuma rezultāti ļauj secināt, ka nozīmīgākie ieguvumi no audiovizuālās nozares klastera izveides

Latvijā būtu nozares iekšējās un ārējās sadarbības attīstība, eksporta pieaugums, audiovizuālo darbu

pieejamības paaugstināšanās un darba tirgus piedāvājuma pielāgošanās nozares vajadzībām, kā rezultātā

tiku sekmēts nozares globālās konkurētspējas un pieejamā finansējuma pieaugums.

14. Lai gan līdzsvarotas vadības kartes pieeja klasteru stratēģijas formulēšanā un vadības procesos nav plaši

izmantota, autora izstrādātais audiovizuālās nozares klastera LVK modelis pierāda tā izmantošanas

efektivitāti klastera stratēģiskajā vadībā.

Priekšlikumi

1. Latvijas ekonomiskās un uzņēmējdarbības politikas veidotājiem nepieciešams tautsaimniecības

plānošanas dokumentos atbilstoši klasteru koncepcijas pamatnostādnēm uzsvērt klasteru nozīmi nozaru

konkurētspējas paaugstināšanā un paredzēt atbilstošus atbalsta instrumentus. Tomēr to nepieciešams

34

veikt, izvērtējot nozares klastera izveides un attīstības iespējas, tādējādi sekmējot konkrētam klastera

dzīvescikla posmam piemērotu atbalsta instrumentu paredzēšanu.

2. Ņemot vērā kopējās attīstības tendences pasaulē un Eiropā, valsts un pašvaldību līmenī būtu jāturpina

radošo nozaru, tai skaitā audiovizuālās nozares, atbalsta politikas īstenošana, īpaši izglītības jomā un

eksporta apjomu palielināšanā. Tā rezultātā tiks sekmēta Latvijas globālā konkurētspēja un atpazīstamība

(tēls).

3. Būtiskam audiovizuālās nozares kopējās, kā arī atsevišķo jomu politikas elementam ir jābūt sadarbības

un dalības ārējos tirgos veicināšana, kas ir nozīmīgs faktors nozares attīstībai un klastera izveidei.

4. Kultūras ministrijai nepieciešams pilnveidot publiskā finansējuma piešķiršanas sistēmu audiovizuālajā

nozarē, mainot tā administrēšanu, projektu vērtēšanas komisiju izveidi un atbalstāmās prioritātes, kā arī

projektu uzraudzību. Tas ļaus samazināt nozares uzņēmumu sāncensību finansējuma dēļ, kā arī var

sekmēt audiovizuālo darbu kvalitāti un daudzveidību.

5. NEPLP ir nepieciešams turpināt lobēt vienota sabiedriska medija izveidi un jāiniciē tā kompleksa

izveide, iespējams publiskās – privātās partnerības veidā. Tādējādi izveidotos spēcīgs nozares līderis,

kas sekmētu klastera izveidi.

6. Ieteicams jauno sabiedriskā medija kompleksu veidot sadarbībā ar nekustamo īpašumu attīstītāju. Kā

pierādījuši piemēri pasaulē, šādu mediju kompleksu daudzpusīga attīstība rada vidi, kas piesaista radošos

profesionāļus, kā arī citus interesentus, kas labprāt izvēlas šo teritoriju kā dzīvesvietu.

7. Augstākās izglītības iestādēm sadarbībā ar Kultūras ministriju un sabiedrisko mediju ir jāizveido

1. līmeņa profesionālās augstākās izglītības programma audiovizuālās nozares profesijās, pēc kurām

šobrīd ir un nākotnē radīsies pieprasījums nozares darba tirgū. Studiju programmas īstenošana ir jāveic

sadarbībā ar sabiedriskā medija kompleksu, nodrošinot nepieciešamo materiāli tehnisko bāzi un prakses

iespējas. Šādu speciālistu sagatavošana sekmēs nozares attīstību, piemēram, nodrošinot vairāku ārvalstu

projektu vienlaicīgu īstenošanu.

8. Sabiedriskā medija kompleksā nepieciešams izveidot audiovizuālas nozares biznesa inkubatoru, kas

sekmētu jaunu uzņēmumu ienākšanu nozarē un inovatīvu projektu un produktu izstrādi un ieviešanu.

Šāda inkubatora izveidei ir būtiska loma klastera attīstības sākumposmā.

9. Kultūras ministrijai sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju un citām ieinteresētām organizācijām

ir jāsekmē starpdisciplināru projektu īstenošanu, sadarbojoties audiovizuālās nozares un citu virzienu

programmu (piemēram, IT, inženierzinātne) akadēmiskajam personālam. Tam būtu jāveicina jaunu

tehnoloģiju, inovatīvu produktu izstrāde un ieviešanu tirgū, tai skaitā ārējos tirgos.

10. Kultūras ministrijai būtu jāpārveido Latvijas Filmu padomes darbības ietvars, iekļaujot tās kompetencē

audiovizuālās nozares sadarbības jautājumus un paplašinot dalībnieku loku. Šāda organizācijas pārveide

ļaus izveidot potenciālo klastera iniciatīvas un darbības koordinēšanas organizāciju.

11. Nozares uzņēmumiem nākotnē nepieciešams izvēlēties atbilstošu stratēģiju, kas nodrošina to ilgtspējīgu

attīstību: specializēti, mākslinieciski orientēti mikrouzņēmumi vai daudzpusīgi biznesā orientēti

uzņēmumi ar nozīmīgu darbības apjomu ārējos tirgos. Otrā veida uzņēmumu skaita pieaugums ir būtisks

faktors klastera izveidei.

12. Nozares uzņēmumiem un NVO ir jāstiprina sadarbība ar vidējās izglītības iestādēm: demonstrējot

audiovizuālos darbus, vadot kinolektorijus, radošās darbnīcas, tādējādi vairojot interesi par radītajiem

darbiem, nozares sasniegumiem un nozares profesiju specifiku.

13. Nozares uzņēmumiem un NVO ir jāattīsta sadarbība ar saistīto nozaru (piemēram, IT, tūrisms, mediji)

NVO un klasteriem, īstenojot kopējus starpdisciplinārus projektus jaunu produktu, tehnoloģiju izstrādē,

kompetenču, prasmju paaugstināšanā u. tml. Tas attīstīs nozares ārējo sadarbību, profesionālo tīklojumu

un radīs piekļuvi jauniem tirgiem.

14. Nozares uzņēmumu un NVO vadītājiem nepieciešams pilnveidot iekšējās un ārējās komunikācijas

kompetenci un attīstīt audiovizuālo darbu mārketingu, tas ļaus pilnveidot nozares tēlu, reputāciju un

nozares uzņēmumu sadarbību, kā arī palielināt Latvijas audiovizuālo darbu tirgus daļu.

15. Nozares uzņēmumu vadītājiem ir jāattīsta sadarbība, kopīgi piedaloties ārvalstu audiovizuālo darbu

tirgos, izstādēs un festivālos, kas sekmē dalības ārējos tirgos izmaksu samazināšanos un efektivitātes

paaugstināšanos.

35

Kopsavilkumā izmantotā literatūra un avoti

1. Andersson, Th., Schwaag-Serger, S., Sörvik J., & Hansson, E. W. The Cluster Policies Whitebook. –

Malmö: International Organisation for Knowledge Economy and Enterprise Development, 2004. –

250 p.

2. Bahlmann, M. D., Huysman, M. H. The Emergence of a Knowledge-Based View of Clusters and Its

Implications for Cluster Governance// The Information Society. – 2008. – 24. – pp. 304 – 318.

3. Ball, L., Pollard, E., Stanley, N. Creative Graduates Creative Future. – Brighton:

Institute for Employment Studies, 2010. – 222 p.

4. Bathelt, H. The Re-emergence of a Media Industry Cluster in Leipzig// European Planning Studies. –

2012. – 10 (5). – pp. 583–611.

5. Boronenko, V., Zeibote, Z. The Role of Institutions for Cluster Development Based on the Regional

Labour Force Concentration// Management. – 2011. – (19). – pp. 49–65.

6. Boronenko, V., Zeibote, Z. The Potential of Cluster Development and the Role of Cluster Support

Policies in Latvia// Ekonomski Anali / Economic Annals. – 2011. – 56 (191). – pp. 35–67.

7. Boroņenko, V. Promocijas darbs. Klasteru loma reģiona konkurētspējas paaugstināšanā. – Jelgava:

Latvijas Lauksaimniecības universitāte, 2009. – 139. lpp.

8. Comunian, R., Faggian, A., Jewell, S. (2011). Winning and losing in the creative industries: an analysis

of creative graduates' career opportunities across creative disciplines// Cultural Trends. – 2011. –

20 (3/4). – pp. 291–308.

9. Dahlström, M., Hermelin, B. Creative industries, spatiality and flexibility: The example of film

production// Norwegian Journal of Geography. – 2007. – Vol. 61. – pp. 111–121.

10. Dale, M. The Movie Game. The Film Business in Britain, Europe and America. – London: Cassell,

1997. – 352 p.

11. De Propris, L. Reconciling Cohesion and Competitiveness through EU Cluster Policies?// Policy

Studies. – 2007. – 28 (4). – pp. 327–345.

12. Enrigh, M. J. Survey on the Characterization of Regional Clusters: Initial Results// University of Hong

Kong. – 2000.

13. Garanti, Z. Identifying Traded Cluster Industries in Latvia// Economic Science For Rural Development

Conference Proceedings. – 2014. – (36) – pp. 139–146.

14. Guļāns, P., Kļava, M. Filmu nozares ekonomiskā potenciāla izmantošana Latvijas tautsaimniecībā.

Pētījuma rezultāti atbilstoši Latvijas Republikas Kultūras ministrijas un BO SIA Zinātņu Akadēmijas

Ekonomikas institūta 2001. gada 7./5. jūnija līgumā noteiktajam uzdevumam. – Rīga: Latvijas Zinātņu

akadēmijas Ekonomikas institūts, 2001. – 46. lpp.

15. Jucevičius, G., Puidokas, M. Methodologies for Analyzing the Industrial Clusters in the Baltic Sea

Region: a Critical Overview// Economics & Management. – 2007. – 12. – pp. 728–735.

16. Jura Podnieka studija. Business Models and Value Chains in Audiovisual Media. Research within the

Framework of the Baltic Sea Region Programme FIRST MOTION 2007–2013. – Rīga: Jura Podnieka

studija, 2011. – 36 p.

17. Kaiser, R., Liecke, M. The Munich Feature Film Cluster: The Degree of Global Integration and

Explanations for its Relative Success// Industry and Innovation. – 2007. – 14 (5). – pp. 385–399.

18. Kaplans, R., Nortons, D. Sabalansēto rādītāju sistēma kā stratēģiskās vadības sistēma. Uzņēmuma

darbības novērtēšana. – Rīga: SIA „Lietišķās informācijas dienests”, 2008. – 153.–176. lpp.

19. Karnīte, R., Kļava, M. Filmu industrijas attīstības iespējas Latvijā. – Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmijas

Ekonomikas institūts, 2001. – 44. lpp.

20. Krätke, S. Network Analysis of Production Clusters: The Potsdam/ Babelsberg Film Industry as an

Example// European Planning Studies. – 2002. – 10 (1). – pp. 27–54.

21. Kroplijs, A., Raščevska, M. Kvalitatīvās pētniecības metodes sociālajās zinātnēs. – Rīga: Izdevniecība

RaKa, 2010. –190. lpp.

22. Lawrie, G., Cobbold, I. Third-generation Balanced Scorecard: Evolution of an Effective Strategic

Control Tool// International Journal of Productivity and Performance Management. – 2004. – 53 (7). –

pp. 611–623.

23. Maskell, P., Lorenzen, M. The Cluster as Market Organisation//Urban Studies. – 2004. – 41 (5/6). –

pp. 991–1009.

24. Mathieu, Ch. Transforming the Danish Film Field Via “Professionalization”, Penetration and

Integration, Planning// Creativity and Innovation Management. – 2006. – 15 (3). – pp. 242–249.

36

25. Mossig, I. The Networks Producing Television Programmes in the Cologne Media Cluster: New Firm

Foundation, Flexible Specialization and Efficient Decision-making Structures//European Planning

Studies. – 2004. – 12 (2). – pp. 155–171.

26. Morawetz, N., Hardy, J., Haslam, C., Randle, K. Finance, Policy and Industrial Dynamics – The Rise

of Coproductions in the Film Industry// Industry and Innovation. – 2007. – 14 (4). – pp. 421–443.

27. Porter, M. E. The Competitive Advantage of Nations. – New York: The Free Press, 1990. – 855 p.

28. Porter, M. E. On Competition. – Boston: Harvard Business School Publishing, 1998. – 485 p.

29. Rocha, H. O. Entrepreneurship and Development: The Role of Clusters// Small Business Economics. –

2004. – 23. – pp. 363–400.

30. Seeley, E. Modeling the Propensity for Industry Clustering// Journal of Business Inquiry. – 2007. – 6. –

pp. 64–71.

31. Sölvell, Ö. Clusters – Balancing Evolutionary and Constructive Forces. – Stockholm: Ivory Tower AB,

2009. – 138. p.

32. Statistics Estonia. Indicators of Culture Industries. – Tallinn: Statistics Estonia, 2012. – 126. p.

33. Tremblay, D., Cecilli, E. The Film and Audiovisual Production in Montreal: Challenges of Relational

Proximity for the Development of a Creative Cluster//The Journal of Arts Management, Law, and

Society. – 2009. – Fall 2009. – pp. 156–186.

34. Turok, I. Cities, Clusters and Creative Industries: The Case of Film and Television in Scotland//

European Planning Studies. – 2003. – 11 (5). – pp. 549–565.

35. Vanags, A., Miķelsone, A., Gubins, S. 1. Latvijas radošo industriju apskats. Definīcija, statistika,

ekonomika un savstarpējās saiknes. – Rīga: Baltijas Starptautiskais ekonomikas un politikas studiju

centrs BICEPS, 2007. – 125. lpp.

36. Vang, J., Chaminade, C. Cultural Clusters, Global-Local Linkages and Spillovers: Theoretical and

Empirical Insights from an Exploratory Study of Toronto's Film Cluster// Industry and Innovation. –

2007. – 14 (4). – pp. 401–420.

37. Welter, F., Vossen, R., Richert, A., Isenhardt, I. Network Management for Clusters of Excellence – A

Balanced-Scorecard Approach as a Performance Measurement Tool// Automation, Communication and

Cybernetics in Science and Engineering. – 2011. – 2009/2010. – pp. 195–207.

Interneta resursi

38. Association „Zināšanu un inovāciju sabiedrība” (2012). Research “Development Potential for Films,

Crossmedia and Interactive Games in Latvia” Research Report. – Riga: State Authority of Direct

Administration “National Film Centre”. / Internets. – http://www.firstmotion.eu/Download.php

39. Centrālā statistikas pārvalde (2014). LR Centrālās statistikas pārvaldes datu bāzes. / Internets. –

http://www.csb.gov.lv/dati/statistikas-datubazes-28270.html

40. Center for Strategy and Competitiveness (2007). The European Cluster Memorandum. / Internets. -

http://www.vinnova.se/upload/dokument/VINNOVA_gemensam/Kalender/2008/Klusterkonferens_jan

08/European%20Cluster%20Memorandum%20Final.pdf

41. Department for Culture, Media and Sport (2014). Creative Industries Economic Estimates - January

2014. / Internets. – https://www.gov.uk/government/publications/creative-industries-economic-

estimates-january-2014

42. European Audiovisual Observatory (2014). Eiropas Audiovizuālās observatorijas mājaslapa. /

Internets. - http://www.obs.coe.int

43. Filmas.lv (2014). Latvijas filmu katalogs. / Internets. – http://www.filmas.lv/filmu-katalogs/

44. Institute for Strategy and Competitiveness (2014). / Internets. –

http://www.isc.hbs.edu/competitiveness-economic-development/frameworks-and-key-

concepts/Pages/clusters.aspx

45. Kultūras ministrija (2013). Kultūras ministrijas mājaslapa. / Internets. – http://www.km.gov.lv

46. Kultūras ministrija (2013). Ziņojums “Latvijas radošo industriju darbība un priekšnoteikumi nozares

mērķtiecīgai attīstībai”. / Internets. –

http://www.km.gov.lv/lv/doc/jaunumi/jaunumi_2013/Petijums_2013_Latvijas_radoso_industriju_darbi

ba.pdf

47. Marshall, A. Principles of Economics. – London: Macmillan and Co., Ltd., 1890. / Internets. –

http://www.econlib.org/library/Marshall/marP.html

48. Media Desk (2014). Media Desk Latvija mājaslapa. / Internets. –

http://www.mediadesklatvia.eu/atbalsta-sanemeji-latvija/

http://www.firstmotion.eu/Download.php

http://www.csb.gov.lv/dati/statistikas-datubazes-28270.html

http://www.vinnova.se/upload/dokument/VINNOVA_gemensam/Kalender/2008/Klusterkonferens_jan08/European%20Cluster%20Memorandum%20Final.pdf

http://www.vinnova.se/upload/dokument/VINNOVA_gemensam/Kalender/2008/Klusterkonferens_jan08/European%20Cluster%20Memorandum%20Final.pdf

https://www.gov.uk/government/publications/creative-industries-economic-estimates-january-2014

https://www.gov.uk/government/publications/creative-industries-economic-estimates-january-2014

http://www.obs.coe.int/

http://www.filmas.lv/filmu-katalogs/

http://www.isc.hbs.edu/competitiveness-economic-development/frameworks-and-key-concepts/Pages/clusters.aspx

http://www.isc.hbs.edu/competitiveness-economic-development/frameworks-and-key-concepts/Pages/clusters.aspx

http://www.km.gov.lv/lv/doc/jaunumi/jaunumi_2013/Petijums_2013_Latvijas_radoso_industriju_darbiba.pdf

http://www.km.gov.lv/lv/doc/jaunumi/jaunumi_2013/Petijums_2013_Latvijas_radoso_industriju_darbiba.pdf

http://www.econlib.org/library/Marshall/marP.html

http://www.mediadesklatvia.eu/atbalsta-sanemeji-latvija/

37

49. MFG Innovationsagentur für IT und Medien (2011). Cluster Management Scorecard. / Internets. –

http://www.fitt-for-innovation.eu/index.php?id=fitt_cluster_scorecard

50. Nacionālais kino centrs (2014). Latvijas audiovizuālo tehnoloģiju klasteris. / Internets. –

http://nkc.gov.lv/wp-content/uploads/2014/09/Latvijas_audiovizualo_tehnologiju_klasteris.pdf

51. Nacionālais kino centrs (2014). Nacionālā kino centra mājaslapa. / Internets. – www.nfc.lv

52. Rīgas filmu fonds (2014). Rīgas filmu fonda mājaslapa. / Internets. – http://filmriga.lv/lv/sakumlapa

53. Rosenfeld, S.A. (2002). Creating Smart Systems. A guide to cluster strategies in less favoured regions.

/ Internets. – http://ec.europa.eu/regional_policy/archive/innovation/pdf/guide_rosenfeld_final.pdf

54. Terstriep, J. (2007). Balanced Score Card BSC as Instrument for IT Cluster, Ostrava. / Internets. –

http://www.iat.eu/files/terst01.pdf

55. Valsts Kultūrkapitāla fonds (2014). Valsts Kultūrkapitāla fonda mājaslapa. / Internets. –

http://www.vkkf.lv/

Tiesību dokumenti

56. Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2014.–2020. gadam “Radošā Latvja”. MK rīkojums Nr. 401

(29.07.2014.)

57. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam. Pieņemta Saeimā 10.06.2010.

Nepublicētie materiāli

58. Gailīte-Holmberga, I. (2008). Audiovizuālās nozares klastera veidošanas iespējas Latvijā projekts,

nepublicēts

http://www.fitt-for-innovation.eu/index.php?id=fitt_cluster_scorecard

http://nkc.gov.lv/wp-content/uploads/2014/09/Latvijas_audiovizualo_tehnologiju_klasteris.pdf

http://www.nfc.lv/

http://filmriga.lv/lv/sakumlapa

http://ec.europa.eu/regional_policy/archive/innovation/pdf/guide_rosenfeld_final.pdf

http://www.iat.eu/files/terst01.pdf

Documents

RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE Inženierekonomikas un vadības ...€¦ · ATTĪSTĪBAS VEICINĀŠANAI LATVIJ ... Sölvell, Ch. Ketels u. c., kuru galvenie pētījumu virzieni ir: